Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka šopavasar sasniegusi 67 metru augstumu, un beidzot pat lielākie skeptiķi gatavi piekrist, ka ilgi un pamatīgi lolotā (kopš radās konkrētais projekta veidols, pagājuši 23 gadi) celtne nākamā gada beigās varētu tapt gatava. Sakarā ar Gaismas pili ne mazums šķēpu lauzti, diskutējot par un ap informācijas nesējiem tradicionālo grāmatu izskatā un to lietderību e-izglītības un vispārējās digitalizācijas laikmetā. Arī par grāmatu krātuvēm ārpus galvaspilsētas un to nākotnes perspektīvām.Laba atbilde noliedzējiem ir desmit tūkstoši Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (kopā ar filiālēm) lasītāju. Uz nepilniem 65 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju sanāk gandrīz vai katrs sestais. Iepriecinošs skaitlis, jo nedaudz liek pierauties bažām par latviešu kā lasītāju nācijas izmiršanu.Kamēr vēl grāmatas tiek uztvertas un lietotas arī rokām aptaustāmā un pašķirstamā, ne tikai digitalizētā formātā, tām, tāpat kā to lasītājiem un šķirstītājiem, nepieciešams jumts virs galvas. Nu jau divdesmit septīto gadu Jelgavā par tādu kalpo ārēji necilā ēka Akadēmijas ielā 26. Dažs varbūt teiks, ka nekas izcils nav arī iekšpusē, bet te nu atļaujiet nepiekrist. Bibliotēka tomēr ir kas pavisam cits nekā kafejnīca vai veikals, pat grāmatnīca ne. Tur galvenais ir aura (vai kā nu to dēvē). Un pirms svarīga kontroldarba vai eksāmena nemaz nepamani, vai lasītavā, kur jāpavada ne viena vien stunda, apgaismojums ir pietiekams un sēdeklis gana mīksts.Tāpēc pat nomierināja ziņa, ka mūsu Zinātniskās bibliotēkas iespējamā pārcelšanās uz Jelgavas pili, kur viena fakultāte atbrīvojot lielāku skaitu telpu, ir tikai attālinātas varbūtības līmenī. Tikai viens no variantiem. Gana daudz pūļu un līdzekļu savulaik ieguldīts Akadēmijas ielas ēkā, žēl, ka pašreiz pietrūkst, lai uzlabojumus turpinātu. Bet pārcelšanās pārcelšanās dēļ diez vai sanāks lētāk.
