Jūlija otrajā pusē, liekas, vasara stāv uz vietas. Daba krāj fiziskus un garīgus spēkus savam rudens brieduma gājienam, un arī cilvēks, pēc trakās ziedu laika rosības baudīdams tveices, lietus un vēja pieskārienus, kļūst apcerīgs.
Jūlija otrajā pusē, liekas, vasara stāv uz vietas. Daba krāj fiziskus un garīgus spēkus savam rudens brieduma gājienam, un arī cilvēks, pēc trakās ziedu laika rosības baudīdams tveices, lietus un vēja pieskārienus, kļūst apcerīgs.
Šķiet, tieši tāds noskaņojums ir vispiemērotākais, lai iegrieztos Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur pirms pāris nedēļām iekārtota tekstilmākslinieces Baibas Osītes darbu izstāde.
Māksliniece atšķirīgās tehnikās, dažāda izmēra un apjoma objektos risinājusi vienu tēmu – cilvēka tieksmi pēc gaišuma un garīguma.
Līdz augusta beigām Jelgavā skatāmie darbi atceļojuši no Rīgas, kur izstāde «Asinslīnija» bija iekārtota Lieldienu laikā.
«Māksliniece tiecas pēc harmonijas, lietu, pasaules vispārinājuma, meklējot to kopējo sasaisti ar Dabu un Dievu,» anotācijā raksta izstādes kuratore, Lietišķās mākslas muzeja (LMM) Tekstilnodaļas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka.
Baiba Osīte 1985. gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu un pašlaik ir viena no vadošajām šīs nozares māksliniecēm Latvijā, kas piedalījusies arī daudzās starptautiskās izstādēs.
– Ja gatavojamies kādai izstādei ārzemēs, protams, neiztiekam bez Baibas darbiem, – apliecina LMM galvenā kolekciju pārzine Velta Raudzepa un uzsver, ka māksliniece jau kopš savas sākotnējās līdzdalības izstādēs saistījusi ar netradicionālu materiālu lietojumu.
Darbos austas smalkas stieplītes audumam piešķir caurspīdīgumu un mirdzumu. Īpatnēji ir plaknē veidotie darbi no jūras malā lasītiem saules izbalinātiem kociņiem. Kociņi vai klūdziņas kalpo arī par būvmateriālu telpiskām kompozīcijām. Pēdējos gados māksliniece izmanto arī lieto papīru. Visus darbus, kā akcentē Rūta Rinka, vieno attieksme pret gaismu, kas iegūst estētiskas kvalitātes.
