Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā ir traģiska – pērn gājuši bojā 493, bet ievainoti 6639 cilvēki.
Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā ir traģiska – pērn gājuši bojā 493, bet ievainoti 6639 cilvēki. 30% no cietušajiem un bojāgājušajiem bijuši mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, 10,5% – bērni… Bezkaislīgie skaitļi apliecina, ka negadījumos cietušo skaits gadu no gada aug. Tas skaidrojams gan ar transportlīdzekļu skaita un satiksmes intensitātes palielināšanos, gan autobraucēju un gājēju nevērīgu attieksmi pret satiksmes un līdz ar to savu drošību.
Ar autobraucējiem viss it kā ir skaidrs – viņu tiesības un pienākumi paredzēti Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kur noteikts, ka pie stūres sēdošajiem ar īpašu uzmanību jāizturas pret gājējiem, dodot tiem ceļu. Likumdevējs, vēloties vēl labāk aizsargāt cilvēkus, kas pa ielu pārvietojas kājām, ir noteicis bargus sodus par viņu tiesību neievērošanu.
Bet cik ir tādu gājēju, kas zina, ka arī viņiem ceļu satiksmē ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi? Vai daudzi ir izlasījuši CSN nodaļu, kas tos nosaka? Atbilde droši vien ir “nē”, jo autovadītājiem satiksmes noteikumi jāapgūst, lai vispār varētu sēsties pie stūres, bet gājēju izglītošana atstāta viņu pašu ziņā – šāds mācību priekšmets nav paredzēts nevienā programmā.
Gājēju drošībai uz ceļa ir divi stūrakmeņi, ko nosaka arī CSN. Pirmais – pirms sper soli uz brauktuves, pārliecinies, vai autobraucējs tevi ir pamanījis un dod ceļu. Gājējam neapšaubāmi ir tiesības paļauties uz to, ka autovadītājs apstāsies pie “zebras” vai sarkanā luksofora signāla, taču ir iespējamas situācijas, kad to izdarīt nav iespējams, piemēram, ja brauktuve ir apledojusi vai auto atrodas pārāk tuvu un brauc ātri. Šādos gadījumos pārliecināšanās par drošu brauktuves šķērsošanu var glābt dzīvību.
Otrais – esi redzams uz ceļa. Pētījumi liecina, ka pie apģērba piestiprināts atstarojošais elements ļauj autovadītājam tumsā ieraudzīt gājēju jau 140 metru attālumā, bet bez – tikai 40 metru attālumā, kad paspēt apstāties ir gandrīz neiespējami. Turklāt CSN paredz, ka diennakts tumšajā laikā neapgaismotās vietās gājējiem ir jābūt atstarotājam vai lukturītim.
Taču Latvijas iedzīvotāji tikai retumis papildina apģērbu ar atstarojošiem elementiem – Iekšlietu ministrijas veiktajā aptaujā tikai 28% cilvēku atzinuši, ka paši un viņu bērni ikdienā lieto atstarotājus, 52% tos nelieto, bet 21% aptaujāto norādījuši, ka atstarotāju izmantošanu neuzskata par nepieciešamu. Šai ziņā Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalsts Igaunijas, kur atstarotāji kļuvuši par ikdienas nepieciešamības preci. 45% pieaugušo un 85% bērnu Igaunijā 2003. gadā atstarotājus lietojuši regulāri (“Diena”, 2004. gada 6. marts).
Pēdējo piecu gadu laikā Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija kopīgiem spēkiem apgādājusi ar atstarotājiem vismaz 50 000 bērnu. Lai rosinātu gājējus ievērot satiksmes noteikumus, policija veic īpašus reidus, sevišķi lauku reģionos, kuru laikā soda gājējus, kas tos neievēro. Taču soda, nevis, lai iebiedētu, bet skaidrotu, soda, lai sodu saņēmušais ziņu par noteikumiem gājējiem nodotu tālāk saviem radiem un paziņām. Šopavasar arī uzsākts jauns kaimiņos noskatīts projekts – bērniem, kas nēsā atstarotājus un pārvietojas pa ielu pareizi, ceļu policisti dāvinās kārumus un balonus.
Arī sabiedrība ir pievērsusies šai problēmai un ieinteresēta to atrisināt. Vēl pirms dažiem gadiem atstarotājus tikpat kā nebija iespējams iegādāties, tagad tos sākuši ražot privātuzņēmumi, aizvien vairāk ražotāji atstarojošos elementus iestrādā apģērbā. Saeimā ir sākta diskusija par nepieciešamību skolā ieviest obligātu satiksmes drošības apmācību, lai bērni jau no mazotnes prastu pareizi izturēties uz ceļa.
Tomēr šie pasākumi nedos rezultātu, ja mēs paši nerūpēsimies par savu drošību un nemācīsim to bērniem. Jūsu dzīvība un veselība uz ceļa vispirms ir jūsu rokās!
Pārpublicēts no www.delfi.lv
