Kaut gan vairums lielāko gaļas izstrādājumu ražotāju pagājušajā gadā labākajā gadījumā «izgājuši pa nullēm», Jelgavas Gaļas kombinātam tomēr izdevies nopelnīt.
Kaut gan vairums lielāko gaļas izstrādājumu ražotāju pagājušajā gadā labākajā gadījumā «izgājuši pa nullēm», Jelgavas Gaļas kombinātam tomēr izdevies nopelnīt. Dividendēs akcionāriem varēs izmaksāt nedaudz vairāk par 4100 latiem (60 santīmu par akciju). Pārējā peļņas daļa novirzīta kombināta attīstībai.
Uzņēmumā pagājušajā gadā kopā ar apsardzes, abu veikalu un tirgus stendu darbiniekiem izdevies nodrošināt ar darbu pusotra simtu cilvēku. Diemžēl šā gada februārī kombināts bijis spiests strādājošo skaitu samazināt par 20 cilvēkiem.
Realizāciju iespaido situācija Krievijā
Gaļas kombināta neto apgrozījums pārsniedz 2592500 latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu realizācijas apjoms samazinājies par 2,4 procentiem. Tas saistāms ar ekonomisko krīzi Krievijā – augustā tika pārtraukts produkcijas eksports. Ir mēģināts atrast produkcijas noieta tirgu Sanktpēterburgas, Maskavas un Kaļiņingradas apgabalā, taču līdz nopietnai sadarbībai nav izdevies nonākt. Produkcijas eksports kopējā realizācijas apjomā pērn bija 3,7 procenti. Vislielākais – 66,6 procenti – bijis vairumtirdzniecības īpatsvars. Mazumtirdzniecības kontā «ierindojami» atlikušie 29,7 procenti.
Ieguldījumi kūpinājumos attaisnojušies
Mazumtirdzniecības apjomi līdz ar otra veikala atvēršanu Meiju ceļā pagājušajā gadā ir auguši. Veiksmīga bijusi kūpinājumu realizācija, kas no simts tonnām 1997. gadā pērn pieaugusi līdz 175 tonnām. Tas izdevies, pateicoties akceptam iepirkt un uzstādīt jaunas kūpinājumu ražošanas iekārtas. Šogad jau saražots 17 tonnu auksti kūpinātās produkcijas. Savukārt kombināta tauku cehā pērn uzstādīti divi separatori un iegādāta «IVECO» automašīna ar izotermisko kravas kasti produkcijas pārvadāšanai, kā arī aprīkojums Meiju ceļa pārdotuvei.
Nozīmīgs bijis ieguldījums paša uzņēmuma objektu sakārtošanā – turpinājies jumta remonts, savestas kārtībā desu ceha ģērbtuves, sanitārais mezgls un dušas telpas. Ar Eiropas prasībām atbilstošiem materiāliem daļēji aprīkotas desu ceha sienas un grīdas.
Nopietni domās par Eiropas prasībām
Plānojot šā gada uzņēmuma budžetu, ņemts vērā tas, ka tuvākajā nākotnē, jo sevišķi no 2000. līdz 2005. gadam, veicams nopietns darbs kombināta pārkārtošanā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Uzņēmumu apskatījusi attiecīga komisija un atzinusi, ka darāmā šajā jomā ir ne mazums.
Daudz līdzekļu ieguldīts kombināta desu cehā. Turpmāk domāts pievērsties saldēšanas saimniecības rekonstrukcijai. Vairāk nekā 90 tūkstošu latu paredzēts ieguldīt, lai turpinātu uzlabot auksti kūpinātās produkcijas ražošanu, izbūvētu maltās gaļas uzglabāšanas kameras, iegādātos saldēšanas iekārtu.
Lai kontrolētu ražošanas tehnoloģiskos procesus, paredzēts pāriet uz elektroniskās sistēmas svariem, saslēdzot tos kopā ar datoru. Iekārtas iegādei atvēlēti vairāk nekā desmit tūkstoši latu. Arī lopkautuvē nepieciešama tehniska pārkārtošanās. Ne mazāk aktuāla ir produkcijas fasēšanas nodrošināšana.
Mēģinās iztikt bez kredītiem
Lai saglabātu apgrozāmo līdzekļu apjomu un laikus norēķinātos ar piegādātājiem, uzņēmuma gada ieņēmumi un izdevumi saplānoti katram gada ceturksnim. Šogad uzņēmuma apgrozījums plānots 2,756 miljonu latu apmērā.
Ņemot vērā pašreizējo spriedzi un tirgus piepildījumu, šogad kombināta finansiālie apstākļi nebūs īpaši spīdoši. Tāpēc nolemts iztikt bez jaunu kredītu ņemšanas un līzinga darījumu kārtošanas.
Samazinās liellopu piegādes apjomi
Pagājušajā gadā kombinātā liellopi iepirkti par 454,5 tūkstošiem latu. Savukārt cūku iepirkšanai iztērēti 160 tūkstoši latu. Iepirkuma apjoms kaut nedaudz, tomēr par četriem procentiem audzis. Gaļas pārstrādātājus uztrauc jaunlopu gaļas ražošanas samazināšanās. Vairums lopkopju šo nozari atzīst par ekonomiski neizdevīgu un pievēršas citām jomām. Šogad lopus un citas izejvielas plānots iepirkt par 1,823 miljoniem latu.
Uzņēmuma akcionāru sanāksmē nebija gaļas ražotāju un pārstrādāju domu apmaiņas par ievestās, sevišķi nelegālās izcelsmes, gaļas ietekmi uz mūsu lopkopi un viņa produkcijas pārstrādātāju. Saskaņā ar statistikas datiem tā esot gandrīz ceturtā daļa no patēriņa. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Antons Kolnejs uz kāda akcionāra jautājumu par gaļas ievešanu norādīja, ka Jelgavas Gaļas kombināts pērn to darījis piešķirto kvotu robežās. Tāpat netika runāts par to, ka apmēram 40 procentu valsts gaļas izstrādājumu tirgus pašlaik veido mazpazīstami ražotāji, kas tirgu piesātina ar zemākas kvalitātes produkciju. Šīs lietas acīmredzot atstātas profesionālāku aprindu ziņā.
Savukārt zvērinātā revidente
G.Kalniņa, norādīdama gaļas kombināta akcionāriem uz pieņemamu iekšējo kontroli, uzsvēra, ka stabila līmeņa noturēšanai un likviditātes koeficienta uzlabošanai uzņēmumā turpināma tikpat stingra kontrole un ekonomija.
