Vieni pilsētas sakņudārzu nomnieki vēlas sev stūrīti, kur nodarboties ar hobiju, bet citiem tas ir veids, kā piepelnīties
Daudzi puķes labprāt nopērk no tantes, kas tirgo savā dārziņā noplūktus pušķīšus, nevis specializētajos veikalos, kur rotājas lielražotāju piedāvātais ziedu klāsts. Rosīšanās dārziņā trūcīgākiem cilvēkiem bieži vien ir iespēja aizstāt daudzas iepirkšanās reizes veikalā vai pat nopelnīt kādu papildu eiro.
Tomēr šādu iespēju vairāk izmanto tie, kas pieraduši pie aktīvas rosīšanās un darba nebaidās. Daļai mazturīgo savu dārzu uzturēt šķiet pārāk sarežģīti un darbietilpīgi. Pat tad, ja ikdienā pietrūkst līdzekļu iztikai. Jelgavas pašvaldība ik gadu pilsētas iedzīvotājiem piedāvā iespēju nomāt 600 kvadrātmetru lielus sakņudārzus. Daļa vienkārši vēlas sev kādu stūrīti, kur nodarboties ar hobiju – dārzkopību, bet kādam tas ir veids, kā kaut nedaudz piepelnīties.
Nomā no pašvaldības
Kā «Ziņas» informē Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta, līdz 8. aprīlim noslēgti 173 līgumi par sakņudārzu nomu. To skaitā ir tādi, kas pagarināti no iepriekšējā gada, un arī jauni. Līgumu par sakņudārza nomu slēdz uz sešiem mēnešiem – laika periodam no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Nomas līguma laiks ir noteikts uz dārziņu izmantošanas sezonu un lai nomniekam samazinātu nomas maksas apmēru, norāda L.Klismeta. Nākamajā gadā, ja iedzīvotājs vēlas turpināt apstrādāt iekopto dārziņu, līgums jāpārslēdz.
Nelielā nomas maksa ļauj mazturīgiem cilvēkiem savām vajadzībām izmantot pašvaldības zemes gabaliņu – piemēram, šogad nomas maksa ir 1,5 procentu apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās zemesgabala kadastrālās vērtības. Tas ir – 600 kvadrātmetru liela sakņudārza noma uz sešiem mēnešiem maksā 2,34 eiro.
Nomnieka pienākums ir uzturēt kārtībā nodoto zemesgabalu un izmantot atbilstoši mērķim – sakņudārza iekopšanai. Ja tas netiek uzturēts kārtībā, nākamajā sezonā līgums netiek pagarināts un zemi ierāda citai personai. Nomniekam nav atļauts nomas tiesības pārdot. Lai pagarinātu līgumu vai pieteiktos uz sakņudārza nomu, iedzīvotājam jāvēršas ar iesniegumu pašvaldībā. Pēc tam dārziņa pieprasītājs kopā ar Īpašuma konversijas pārvaldes speciālistu vienojas par iznomājamo platību.
Savukārt Jelgavas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja Daiga Branta norāda: «Kopumā novadā interese par mazdārziņiem ir, lai arī nav liela.» Viņa piebilst, ka galvenokārt dārziņus nomā tie, kuri vēlas apvienot vaļasprieku ar kaut kā noderīga izaudzēšanu savam pārtikas galdam.
«Pieprasījums pēc mazdārziņiem ir noregulējies – to, kas vēlas iznomāt zemi, nekļūst ievērojami vairāk. Pie lielajiem ciemiem mazdārziņu teritoriju ir pietiekami. Dažkārt rodas problēmas, ka nomnieki nekopj nomāto zemi, bet tādās situācijās pašvaldība ir tiesīga konkrēto vienību iznomāt citam,» uzsver D.Branta.
Dārziņš – papildu ienākumiem
Pensionāre Velta Krūmiņa no Jelgavas novada «Ziņām» stāsta, ka katru gadu no sava piemājas dārziņa gūst aptuveni 2000 eiro ienākumus, ko pati atzīst par lielu naudu. Velta audzē stādus, vēlāk sezonā arī dārzeņus un savu produkciju ved tirgot uz Rīgu. Nopelnītais tiekot noguldīts bankas kontā, un gada laikā tas esot liels atspaids, jo ziemas sezonā ar nelielo pensiju nepietiekot zālēm, pirmās nepieciešamības precēm un maksājumiem. Tāpat vienmēr jāatstāj līdzekļi, lai nākamajā sezonā atkal varētu sākt darbus – jāiegādājas sēklas, kūdra un citas lietas. Vasarās Veltas kaimiņiene mēdzot iedot līdzi tirgošanai kādus ziedus, un arī viņai pat šie daži eiro esot liels atspaids.
Pēc Veltas stāstītā, laukos cilvēki vienmēr pašaudzētos produktus uzskatot par garšīgākiem un labākiem nekā lielveikalos un tirgos no pārpircējiem nopērkamos. Tāpēc Velta, tāpat kā daudzi citi, pat tad, ja savu produkciju netirgotu, turpinātu to audzēt pašu saimes vajadzībām.
Pabalsti patīk labāk
Dažviet pašvaldībās mēģināts īstenot praksi piešķirt trūcīgām ģimenēm kādu zemesgabalu – kā sociālās palīdzības veidu. Tas dod iespēju ar pašvaldības atbalstu iekopt dārzu un izaudzēt pārtikas produktus. Nereti šādos gadījumos sociālie darbinieki gan saskaras ar maznodrošināto nevēlēšanos strādāt un dažādām atrunām. Daļai trūcīgo tīkamāk liekas saņemt naudas pabalstus, nevis pašiem parūpēties ko izaudzēt. Kā «Ziņām» stāsta L.Klismeta, pilsētas pašvaldībā šādu atbalsta veidu neīsteno. Pašvaldības noteiktā maksa par dārzu nomu ir niecīga, tāpēc un ar motivāciju izaudzēt pašiem, piemēram, dārzeņus, zemi varētu nomāt arī mazturīgi cilvēki, uzskata pašvaldības pārstāve.
Arī Jelgavas novada pašvaldībā nav atsevišķi izdalīts tāds trūcīgo iedzīvotāju un ģimeņu atbalsta veids kā zemes piešķiršana lietošanā, lai iekoptu mazdārziņu. Turklāt, kā norāda pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna, līdz šim liela daļa maznodrošināto tādu iespēju nemaz nav pieprasījuši. «Pirms četriem gadiem novada pašvaldībā tika apsvērta iespēja piešķirt zemi trūcīgajām ģimenēm. Tika runāts ar lielajiem zemes īpašniekiem, kas piedāvāja savu tehniku zemes apstrādei un pat sēklas, bet atsaucība bija niecīga. Cilvēki, kuri pieraduši pie garantētā iztikas minimuma latiem un pārtikas pakām, paši dažkārt nevēlas lietas labā kaut ko darīt. Bet jāatzīst – lai gan oficiālas programmas pašvaldībai nav izstrādātas, tas nenozīmē, ka trūcīgajām ģimenēm nav iespēja iegūt mazdārziņu. Ja cilvēks izrāda vēlmi, mēs vienmēr atrodam kādu zemesgabalu. Viņam pašam, protams, tas jāapstrādā.» ◆
Interese par pilsētas sakņudārziem – ne liela, ne maza
Jelgavas pašvaldība 2013. gadā ar iedzīvotājiem noslēdza 239 sakņudārzu nomas līgumus par kopējo platību 21 hektārs;
2012. gadā – 269 līgumus par 23 hektāriem;
2011. gadā – 225 līgumus par 20,3 hektāriem;
2010. gadā – 167 līgumus par 19,8 hektāriem.
