Cilvēks, kurš pārskata ideālus, – Ēriks Zīverts. Viņam ir 22 gadi un bagātība, ko nav iespējams nopirkt par naudu, bet var vairot ar savu gribu.
Cilvēks, kurš pārskata ideālus, – Ēriks Zīverts. Viņam ir 22 gadi un bagātība, ko nav iespējams nopirkt par naudu, bet var vairot ar savu gribu. Ēriks labi runā franciski, angliski, krieviski. Bērnībā mācējis arī mazliet poliski. Vidusskolā mācījies vācu valodu. Nē, par talantīgu valodu apguvēju viņš sevi neuzskata. Ir ielikts darbs, atbilstoši motivācijai. Kaut arī četrus gadus mācījies Konkordijas universitātē Igaunijā, vairāk par 30 vārdiem igauniski nevar pateikt. “Universitātē bija iespēja mācīties igauniski, bet tas mani nesaistīja. No 1,4 miljoniem Igaunijas iedzīvotāju puse gandrīz ir krievi. Kāda jēga mācīties valodu? Tas man nelikās saistoši. Valodas mācīšanās – tas ir kā ansamblī, svarīgi daudzi aspekti: izmantošana, cilvēki, viņu izturēšanās, kultūra, dzīves uztvere. Universitātē ar krieviem runāju krieviski, ar citiem – angliski. Angļu valodu neuzskatu par svešvalodu, bet par nepieciešamību.”
Jaunība ir laiks, kad mainās ideāli, uz kuriem vērts tiekties. “Katrs cilvēks izvirza sev mērķi. Vidusskolā aizrāvos ar akcijām. Likās saistoši. Tomēr, jo vairāk par kaut ko uzzini, jo mazāk to gribas. Viss, kas saistīts ar komercdarbību, ir peļņas gūšana. Vienaldzīgas ir cilvēku intereses. Īsti nevaru pieņemt tikai trulu peļņas gūšanu. Tā nav ilgtermiņa stratēģija,” saka Ēriks, kas strādā Finanšu ministrijā par vecāko referentu. Jā, nenoliedzami, šajā vietā ir iespēja augt, veidot karjeru, bet Ēriks nedomā, ka tā varētu būt augstākā iespēja. Nu… ir viņam lieli mērķi, ir. Bet šoreiz tos nedrīkst izpaust. Tāda vienošanās. Varētu vienīgi pateikt, ka, pēc Ērika domām, attīstība nevar notikt pilnvērtīgi, ja cilvēka darbības un izaugsmes ietvari ir pārāk lokalizēti. Būt procesā, būt starp nevalstisko, valstisko un komerciālo – tās ir iespējas, kas viņa radošajam un intelektuālajam garam varētu sniegt atbilstošas iespējas.
