Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi gūst pieredzi praksē Eiropā.
“Tik liela mēroga projektu mēs vēl neesam realizējuši,” par šajā pavasarī īstenoto “Erasmus+” programmas projektu, kas ietver skolotāju profesionālo pilnveidi un audzēkņu praksi Eiropā, stāsta Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere.
Matus griež modernāk
Uz praksi Vācijā, Leipcigā, izglītības un prakses organizācijā “Vitalis Betreuungsgesellschaft für Modellprojekte” devās trīs grupas – topošie frizieri un pavāri, kā arī datorizētās vadības (CNC) metālapstrādes darbagaldu iestatītāji, kas izglītību iegūst “Jauniešu garantijas” programmā un kurus pavadīja skolotājs Valerijs Laguns. Skolotāja Jeļena Koļesņikova, kura pavadīja nākamās frizieres, stāsta, ka jaunietes frizētavā strādāja divās maiņās – divas no rīta un divas pēcpusdienā. Grūts bijis pats sākums, kad saziņā ar vāciešiem traucējusi valodas barjera. “Pirmo nedēļu gāja nedaudz grūtāk, jo aizbraucām galvenokārt tie, kuri runā angliski, bet darba devējs gribēja, lai runājam vāciski,” atminas J.Koļesņikova. Saziņā palīdzējuši vietējie mentori, bet ar laiku sapratnei pašu nepieciešamāko meitenes apguvušas.
No praksē pieredzētā secināts, ka vāciešu matu griešanas tehnoloģijas no tām, ko izmanto pie mums, atšķiras. “Mēs griežam klasiskus griezumus, vācieši – modernākus. Mēs griezumu veidojam ar parastajām šķērēm, viņi – tikai ar filē šķērēm vai mašīnītēm gan sievietēm, gan vīriešiem,” stāsta pedagoģe un piebilst, ka frizūru veidošanā vācieši izmanto arī datortehniku, piemēram, ķīmisko ilgviļņu veidošanā. Arī meitenes atzīst, ka sākumā valodas barjeras dēļ bijis grūti saprasties ar vietējiem. “Kad jau sākām saprast, bija ļoti interesanti skatīties un mācīties, pēc tam jau varējām palīdzēt. Mums bija jājauc krāsas – tas bija ļoti interesanti, jo pirmo reizi redzējām tādas metodes. Vācijā izmantotie līdzekļi un metodes atšķiras no tiem, ko mums māca skolā, viņi ir soli uz priekšu,” stāsta treškursniece Olga Klubuka.
Savukārt skolotāja Aina Tāluma pavadīja topošos pavārus un viesmīli, kuriem bija divas dažādas prakses vietas. Viens no tiem – liels ēdināšanas uzņēmums, kurā pusdieno ap trim tūkstošiem cilvēku, turklāt pienāk arī pasūtījumi no birojiem. Otrā uzņēmumā jaunieši strādāja pēc plašas ēdienkartes, mācoties, lai visi pasūtījumi būtu gatavi vienlaikus. “Mums nav tik lielu uzņēmumu, kur vienlaikus trīs tūkstoši pasūta pusdienas un vēl otrās brokastis. Audzēkņi ir gandarīti, no paša priekšnieka saņēma vīna pudeli par labu darbu. Patīkami, ka vadītājs novērtē ar kādu dāvaniņu, bērni tur jutās īpaši labi. Pašiem gan bija jātiek galā ar laika plānošanu – jāsaprot, kā no ciematiņa laikus ar vilcienu nokļūt darbā,” stāsta pedagoģe un slavē vāciešu izcilo uzņemšanu un organizāciju – katram tika iedots sabiedriskā transporta kustības saraksts, arī noorganizēta ekskursija uz Berlīni. Turklāt jaunieši guva arī pieredzi komunikācijā ar citiem “Vitalis” ciematiņā mītošajiem ārzemniekiem.
Mūsu jaunieši zinošāki par frančiem
Uz Marijas Lorensēnas Amatu vidusskolu Francijā, Parīzē, devās “Jauniešu garantijas” apģērbu konstruēšanas un modelēšanas grupas topošās speciālistes skolotājas Ditas Daneles pavadībā. Jaunietes tika uzaicinātas ne vien “Erasmus+” projektā apmeklēt skolu, bet arī piedalīties pilsētas mēroga konkursā, kas bija veltīts kino klasikas simtgadei. Lai tajā piedalītos, mājās bija jāizgatavo tērps. Jelgavnieces nolēma darināt “Vējiem līdzi” Skārletas kleitu, piemeklējot arī precīzi tieši tādus pašus aksesuārus. Konkurss notika divas dienas un meitenēm sagādājis neaizmirstamas emocijas. Lai gan jelgavnieču veikums netika vērtēts, franči jutās pagodināti par mūsu meiteņu dalību. Turklāt divām bija iespēja kāpt uz sarkanā paklāja un izjust pret sevi vērstus fotoaparātu zibšņus un modes mākslinieku vērtējošos skatienus.
Meitenēm un skolotājai atmiņā palikusi siltā sagaidīšana gan lidostā, gan skolā, kur jelgavnieces pavadīja visu dienu no deviņiem rītā līdz pat četriem pēcpusdienā, vērojot frančus un darbojoties pašas. “Secinājām, ka mūsu studenti ir mazliet zinošāki, jo mēs protam no idejas uzkonstruēt tērpu, sašūt un pasniegt. Šajā skolā jauniešus uzņem pēc vidusskolas, un viņiem tiek mācīti tikai speciālie priekšmeti, bet viņi neprot konstruēt. Viņi strādā ar izprintētām gatavām piegrieztnēm,” stāsta D.Danele.
Arī Francijā mūsējie saskārušies ar valodas barjeru, jo vietējie slikti runājuši angliski. “Skolotājs pirmajā dienā uzdod mums darbiņu un aiziet, sola pēc brītiņa atgriezties. Nesapratām, pēc kā viņš gāja. To 20 minūšu laikā bijām pamatu jau uzkonstruējuši, bet skolotājs nāk ar lielo izprintēto “palagu” un ir pārsteigts, ka mums viss jau gatavs.”
Francijā, tāpat kā Vācijā, ļoti attīstīta ir datorizētā apmācība. “Stundās katram ir savs dators, kurā audzēkņi meklē idejas, un pēc tam tās pārnes uz manekena. Viņi izprintē figūras pamatu, uz kura veido tērpu. Frančus pārsteidza, ka mēs protam konstruēt, modelēt un piegriezt uzreiz, neko nemēģinot uz manekena. Mums uzreiz iznāca tā, kā gribējām. Parādījām savu meistarklasi,” ar savām meitenēm lepojas skolotāja.
Jelgavnieces uz Franciju nedevās tukšām rokām. Viņas vietējiem mācīja gatavot tauriņus ar tautiskiem rakstiem, savukārt franči rādīja savu veikumu, kas tapis teātriem un pašdarbības kolektīviem, – šāda sadarbība notiek arī Latvijā, dodot iespēju audzēkņiem praktizēties. Būtiska atšķirība no Latvijas izglītības sistēmas – Francijā nepieciešamie materiāli katram jāgādā pašam.
Papildus profesionālajai pieredzei komanda guva arī kultūras pieredzi, iepazīstot tautas tradīcijas, ēdienus, apmeklējot muzejus. Direktore E.Bišere piemetina – lai arī kultūras programma sadārdzina izmaksas, tā praksē tiek ietverta noteikti. Jelgavnieces piedalījās angļu valodas stundās, un, lai gan franči slikti runā angliski, sazināties palīdzēja skolotāji. “Mūsu jaunieši saprata, ka mēs Latvijā neesam gatavi pieņemt katru cilvēku tā kā viņi. Viņus neinteresē, vai tu esi garš vai tievs, balts vai melns – tur neeksistē rasisms, vismaz mēs to neizjutām. Skolā mācās ļoti dažādu tautību bērni, viņi pieņem katru – ar savām ambīcijām, savu stilu. Citreiz mūsu jaunieši saka – es gribētu apģērbties tā, bet man bail iziet ielās, ka nenosmej. Laikam mūsu kultūra vēl nav tam gatava,” spriež skolotāja.
Jākļūst pašpārliecinātākiem
Uz Franciju, Nanterres Frizieru un estētikas institūtu, praksē devās divas topošās frizieres un “Jauniešu garantijas” vizāžistes kopā ar skolotāju Astru Klāsenu. “Mēs ļoti koncentrējamies uz vienu profesiju, apgūstot to ļoti pamatīgi, bet viņi apgūst vairāk vispārīgi. Piemēram, viņiem ir tāda profesija kā estētiķis, kura ietver vizāžistu,” par atšķirīgo stāsta A.Klāsena. “Sākumā tas šķita dīvaini, bet varbūt arī mums ir vērts profesijas apaudzēt. Aprunājoties ar pasniedzējiem un studentiem, sapratām, ka institūta absolventi ir konkurētspējīgi darba tirgū,” tā skolotāja. “Vēl arī guvām atziņu par sevi – mums jābūt pašpārliecinātākiem. Mēs gan vērojām franču nodarbības, gan praktiski darbojāmies, un viņi novērtēja mūs. Pilnībā varu piekrist par cilvēku pieņemšanu. Ja esi atsaucīgs un gribi darboties, viņi to arī ļaus, ļoti labi var mācīties. Tāpat mums jābūt gandarītiem par paveikto mūsu skolā, jo Francijā materiāli jānodrošina pašiem.”
To, ka franči novērtēja jelgavnieču atsaucību un vēlmi iesaistīties, akcentē arī topošā vizāžiste Kristīne Jēgermane. Meitenēm bija iespēja arī mācību stundās izbaudīt franču piedāvātās sejas procedūras, interesantas bijušas angļu valodas stundas. Franči brīnījušies, cik labi meitenes runā angliski, un izrādīja interesi par Latviju. Meitenes arī piedalījās konkursā, kurā bija jāapglezno ķermeņi par supervaroņu tēmu. “Vēl man likās interesanti – mēs uz stundām nākam ar savu otu komplektiņu, bet viņi ar kārtīgu koferi. Šķita, ka visi gatavojas kaut kur ceļot,” nosmaida Kristīne, kura ar pieredzēto ir ļoti apmierināta. Lai gan komunikācija ar vietējām studentēm bija apgrūtināta, viņas nākušas pretī un centušās, pat ar “Google” tulkotāju, uzturēt sarunu.
Francijā, Santosa Dimona (Santos Dumont) Viesmīļnozares un ekonomikas vidusskolā, ar kuru Jelgavas Amatu vidusskolai izveidojusies ilggadēja sadarbība, praksi aizvadīja arī divas pavāres un divas “Jauniešu garantijas” viesmīles skolotājas Agates Strades uzraudzībā.
Novērtē vietējos produktus
Savukārt uz Itāliju devās divas grupas. Viena no tām – topošās pavāres – praktizējās Komo Profesionālās izglītības centrā. Kā stāsta skolotāja Ligita Ziemele, meitenes piedalījās meistarklasēs, kuras vadīja pavāru asociācijas vadītājs. Viņš jelgavnieces uzslavējis par labu darbu un iemaņām. “Viņš bija pārsteigts, ka meitenes tik labi saprot un uzreiz izdara, ko viņām rāda,” gandarīta ir arī L.Ziemele. Meitenēm bija iespēja strādāt mūsdienīgā restorānā. Viņa novērojusi, ka Itālijā cilvēki tur godā svaigus vietējos produktus, no kuriem sanāk ļoti garšīgs ēdiens. Meitenes arī strādāja uzņēmumā, kurā bija iespēja vērot produktu pārvērtības gan ar modernajām tehnoloģijām, gan pēc seno laiku metodēm. Vienai no meitenēm sanāca pastrādāt arī zālē. Tāpat jelgavnieces daudz uzzināja par vīnu.
Topošā pavāre Diāna Mickeviča ir gandarīta par praksē pieredzēto. Meitenēm tika uzticēta šķīvju noformēšana gan pamatēdieniem, galvenokārt zivīm, gan desertiem. Viņas arī pašas gatavoja ravioli, kurus ar spinātu pildījumu Diāna gribētu ieviest arī Latvijā. “Visā pasaulē roku darbs no svaigiem produktiem tiek augsti novērtēts. Pasaule pamazām iet projām no pusfabrikātiem, ko mēs pašlaik cenšamies ieviest. Taču arī mēs Latvijā novērtējam cilvēka ražoto, vairs negribam tik daudz rūpnieciski ražotu produktu. Varbūt visi roku darba izstrādājumi nav vienādi, bet tiem ir pievienotā vērtība,” tā skolotāja. Diāna arī priecājas, ka bija iespēja iepazīt jaunus dekorus. Tā kā itāļi restorānā iegriezās no rīta un vakarā, dienas vidus meitenēm bija brīvs, un viņas to izmantoja, lai iepazītu pilsētu.
Tāpat Itālijā praksi aizvadījušas topošās mazumtirdzniecības komercdarbinieces un skolotāja Ligita Melngaile. Skolotāja kā lielāko ieguvumu min starptautiskās komunikācijas pieredzi. “Sākums šim braucienam bija piecu jauniešu grupa, kas uz gandrīz četrām nedēļām bija ieradušies pie mums gan mācībās, gan praksē,” stāstījumu sāk skolotāja. “Mūsu trešais kurss devās uz Komo pilsētu – Gabriela Kastallīni Mākslas un administratīvo darbinieku skolu. Jaunieši šajā skolā tiek gatavoti administratīvajam, lietvedības darbam, lai būtu gatavi sagaidīt apmeklētājus birojā. Mūsu meitenēm prakses vieta tika izvēlēta ceļojumu aģentūrās. Kad aprunājos ar skolotājiem par šādu izvēli, viņi atzina, ka mūsu meitenes runā angliski un tur var būt noderīgas,” skaidro L.Melngaile. Trīs dienas jelgavnieces pavadīja skolā, vērojot stundas. Lai gan administratīvais darbs nav tik praktisks kā iepriekš minētie un skolā praktisko nodarbību nav bijis, jaunieši piedalījās lietvedības un valodas stundās, gūstot noderīgas zināšanas.
Lepojas ar audzēkņiem
Amatu vidusskolas audzēkņi praksi aizvadījuši arī Portsmutas apmācības centrā Anglijā. Kopā ar skolotāju Elīnu Legzdiņu turp devās topošie “Jauniešu garantijas” pavāri un maizes un miltu konditorejas izstrādājumu izgatavošanas speciālisti. Viņiem bija iespēja strādāt bistro un restorānā, kā arī konditorejā, kur tapa dažādi šokolādes našķi, mācīties pagatavot ātrās uzkodas, kas Anglijā ir ļoti izplatīts ēdiens. “Man paveicās ar skolēniem, kuriem ir labas skolotājas, kas visu ir iemācījušas. Man bija lepnums, ka esmu kopā ar viņiem,” teic E.Legzdiņa.
Jaunieši un skolotāja pēc prakses beigām kopīgi apmeklējuši muzejus, baudījuši tradicionālos ēdienus un kultūru, pieredzējuši arī angļu laipnību. “Joprojām turpinām par visu teikt paldies, atvainoties. Ja angļi veikalā vai uz ielas kādam uzgrūžas, viņi vienmēr atvainojas. Jutāmies brīvi, viegli komunicējām, joprojām feisbukā uzturam kontaktus ar tur iegūtajiem draugiem. Skolēni ļoti labi prot angļu valodu, man nebija jāiet līdzi kaut ko iegādāties vai pastāstīt. Tā bija ļoti laba pieredze,” stāsta skolotāja.
Anglijā jaunas atziņas un amata prasmes guvis arī topošais pavārs Jāzeps Kursītis, kurš strādāja gan bistro, gan restorānā. Viņš novērojis, ka bistro pavāram ir liela slodze, jo uz visu zāli ir tikai viens cilvēks. Mazāk apmeklētāju, labāka ēdiena kvalitāte un līdz ar to arī augstāka cena bija restorānā. Prakses beigās katrs par pateicību varēja izvēlēties kādu ēdienu no ēdienkartes. Jāzeps izvēlējās vistu, kas bijusi garšīga.
Pēc pieredzētā ārzemēs jauniešu domas par to, vai darba gaitas sākt tepat Latvijā vai tomēr kur citur, dalās. Topošā friziere Dace Kārkliņa nenoliedz, ka varētu strādāt ārpus Latvijas – ārzemēs izaugsmes iespējas šķiet lielākas. K.Jēgermane piekrīt, ka Latvijā ir lielāks speciālistu skaits un mazāks pieprasījums. “Bet man šķiet, ka Latvijā arī ir ļoti lielas iespējas. Pēc Parīzes ir nācis tas vieglums un saprotu, ka ir jāatbrīvojas no saviem iekšējiem kompleksiem. Galvenais ir gribēt darboties – arī Latvijā tas ir ļoti svarīgi un cilvēki to novērtē,” tā Kristīne.
“Galvenais mūsu mērķis, ko gribam nodot jauniešiem, – viņi ir pieauguši, sākusies lielā dzīve, un katram jāprot orientēties šai pasaulē. Man šķiet, tas viņiem ir pats lielākais ieguvums,” secina direktore E.Bišere. Skola sadarbības partneru loku tikai paplašina – klāt nākušas Spānija un Malta, kurp nākamajos gados jauniešiem doties praksē. Direktore teic, ka sadarbība veidojas, lielā mērā pateicoties pašu audzēkņu atvērtībai. Savukārt skolotāja J.Koļesņikova uzsver, ka bez direktores iniciatīvas un darba skolai nebūtu tik plašu iespēju.
