Mīļš paldies par fotostāstu «Salā, ķepas cilājot…» 24. janvāra avīzē. Katru reizi, redzot dzīvnieku attēlus, pārņem saviļņojums un tieši sakarā ar Jelgavas patversmes iespējām – skumji, jo zini, ka pēc divām nedēļām daļa no šiem dzīvniekiem dosies uz citiem medību laukiem. Tāpēc liels paldies par iespēju vismaz kādam no māsu mazajiem brāļiem rast mājas. Kad 24. janvāra «Zemgales Ziņās» ieraudzījām patversmes dzīvnieku attēlus, radās doma tos apciemot. Tā kā mājās bija iekrājies šis tas viņiem noderīgs, sarūpējām dāvanu un devāmies ceļā.Mūs laipni aicināja patversmes telpās, kas tiešām ir siltas, gaišas un tīras. Atskanēja daudzbalsīga riešana, bet, ieraudzījuši pašus astaiņus, sapratām, ka tas ir nevis dusmu apliecinājums, bet aicinājums un uzmanības pievēršana sev.Pirmā mūs sagaidīja jauna sterilizēta kucīte biezu, pagaru spalvu – ļoti skaista, enerģiska un mīļa. Blakus spēcīgs, arī, šķiet, jauns, vilkveidīgais. Iespaidīgs pēc skata, bet priecīgi luncina asti un kārumu no rokām paņem ļoti uzmanīgi. Bet, lūk, maza «lapsiņa», skaista kā dāmām žurnālos, tik ļoti laimīga tevi redzēt, ka cenšas reizē luncināt asti un arī sēdēt mierā, lai tikai izpatiktu. Līdzās mazs melns brīnums – spaniels Ričijs rej kā zvaniņš, saukdams: «Nāc, nāc! Es te!» un lēkādams kā cirka mākslinieks, jo tā alkst uzmanības un mīļuma.Āra voljēros mīt aukstumizturīgi rējēji. Arī tiem ir gan būdas, gan pienācīga apkope. Visi divreiz dienā tiek vesti arī pastaigās, ar ko lielākoties nodarbojas Veterinārmedicīnas fakultātes studenti. Tikko pieej klāt, ar visu savu ķermenīti suņuki spiežas pie režģa, lēkā aiz prieka, cenšoties tikt tuvāk, ieskatīties acīs, nolaizīt roku. Tur sastapām Džeri («vilka» tipa), kas varētu būt labs sargs, staforda un laikas jauktenīti, kas arī derētu šim amatam. Vēl divi vidēja auguma smilškrāsas sunīši – ideāli drauga lomai.Suņu ir daudz un tik dažādi gan pēc skata, gan izmēra. Un pārsteidzošākais, ka visi ir jautri. Pat būros esot. Viņi priecājas, redzot cilvēku. To, kas pabaro, to, kas izved pastaigā. Kaut arī varbūt reiz pamesti, viņi katram sastaptajam atkal tic. Tic un atkal cer. Tā ir beznosacījumu mīlestība. Kas zina, varbūt kāds ar lielu sirdi tur atradīs dvēseli, kas varbūt jau kopš dzimšanas ir gājusi tieši pie viņa.
