Saeimas deputāte un Tautas partijas kandidāte Valsts prezidenta amatam Vaira Paegle atbild uz «Zemgales Ziņu» lasītāju jautājumiem.
Saeimas deputāte un Tautas partijas kandidāte Valsts prezidenta amatam Vaira Paegle atbild uz «Zemgales Ziņu» lasītāju jautājumiem
Kad Latvijā tiks pabeigta valsts civildienesta reforma? Cik gadus tā jau tiek «vilkta», bet neviena oficiāla ierēdņa tā arī nav.
– Tas ir ļoti nopietns jautājums, un tieši pēdējā laikā man šajā sakarībā ir bijušas sarunas ar Eiropas integrācijas biroju. Valsts pārvaldes reformas ir būtisks priekšnoteikums ceļā uz Eiropas Savienību. Man diemžēl ir jāsaka, ka patiešām šīs reformas ir apstājušās. Valsts pārvaldes reformu birojs ir pakļauts tieši Ministru prezidentam, bet nekas vēl nav darīts.
Jelgavā Drošības policija atrada ļoti lielu nelegālā alkohola ražotni, un atklājās, ka valstī nenomaksātu nodokļu dēļ ir radušies desmit miljonu latu lieli zaudējumi. Par nodokļu maksāšanu atbild Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par desmit miljonu latu zaudējumu VID vietējās amatpersonas netiek sodītas, bet gan tiek paaugstinātas amatos. Vietējais VID vadītājs Juris Zaharovs kļuva par VID ģenerāldirektora Sončika pirmo vietnieku, tagad viņš ir Zemgales reģionālās nodaļas direktors. Ja par desmit miljonu latu zaudējumu cilvēks tiek paaugstināts par vietnieku, tad cik liels zaudējums ierēdnim valstij jāsagādā, lai viņš tiktu iecelts par VID ģenerāldirektoru?
– VID darbība ir jāuzlabo, jo budžeta problēmas ir ļoti, ļoti nopietnas. Vienīgais, kā šo budžetu palielināt, ir labāk iekasēt nodokļus, protams, arī attīstīt ekonomiku.
Vai šai lietā ir bijusi dienesta izmeklēšana? Un kāds ir oficiālais vērtējums?
Šāda izmeklēšana nenotika, jo J.Zaharovs un A.Sončiks ir tuvi draugi.
– Mēs mēģināsim iegūt vairāk informācijas, lai varētu izsekot šai lietai.
Pensijas palielinātas par 18 santīmiem. Pirms vēlēšanām Krištopans solīja desmit latu pielikumu…
– Tas ir apvainojums gan pensionāriem, gan arī šai sistēmai kopumā. Ir daži likumi, kurus valdība ievēro «pēc burta», bet citus neņem vērā. Problēma jau ir 1999. gada budžetā, kas ir pilnīgi neapmierinošs. Kā zināms, Tautas partija bija vienīgā, kura vienbalsīgi bija pret to. Sociālais budžets ir krīzes stāvoklī, notiek nepārtraukta aizņemšanās, un vispār ir jādomā, kā glābt šo situāciju. Tautas partija pirms vēlēšanām nedeva tādu solījumu kā Krištopans. Mēs uzskatījām, ka vispirms mazākās pensijas jāpaaugstina vismaz līdz iztikas minimumam.
Kādas valodas jūs pārvaldāt?
– Viena no pirmajām valodām, ko apguvu, bija vācu valoda, tāpēc ka septiņus gadus pavadīju kā bēgle Vācijā. Pēc tam devāmies uz Amerikas Savienotajām valstīm, kur apguvu angļu valodu. Skolā mācījos franču valodu un vēl ilgus gadus – arī latīņu valodu, kas devusi labu pamatu saprast spāņu valodu.
Lai gan iedzīvotāji nevēl prezidentu, tomēr būtu vēlams vairāk iepazīstināt ar kandidātiem Valsts prezidenta amatam.
– Ļoti normāli, ka ir daudz prezidenta kandidātu un ka mēs esam tik dažādi. Prezidentu ievēl Saeima, un tas ir politisks lēmums, kuru pieņemot, darbojas dažādas intereses. Esmu pret to, ka pēdējā minūtē tiek «izvilkts» kāds kandidāts, ko nedz sabiedrība, nedz Saeima tā īsti nepazīst.
Kādas ir jūsu domas par politiķēm sievietēm?
– Man šķiet, ka mūsu sabiedrība ir pietiekami tālu progresējusi, lai vērtējums kaut kādā mērā netiktu saistīts ar dalījumu sieviete vai vīrietis. Vairāk jāņem vērā pieredze, rakstura īpašības, spējas darboties politikā. Būtu jātiecas uz līdzsvaru starp sievietēm un vīriešiem politikā. Ka tas notiek, pierāda arī šī Saeima, kurā ievēlētas 17 sievietes.
Vai ir kāds kritērijs, vai kāda iestāde, kas varētu reglamentēt pašvaldību kāri iepirkt dārgas automašīnas (to marku, cenu, daudzumu)?
– Mana attieksme pret šo pārspīlēšanu ir ārkārtīgi kritiska. Pārsteidz tas, ka, piemēram, Rīgas Dome pati nav noteikusi šādu reglamentāciju un šādu kritēriju nav. Ir nepieciešams sabiedrības un preses spiediens, lai šie noteikumi būtu atbilstoši vajadzībām, nevis personīgajām interesēm. Mums it kā ir demokrātiska sistēma, kurā ir atbildība vēlētāju priekšā. Bet daudzi pēc ievēlēšanas nereaģē uz sabiedrisko domu.
Kādas ir jūsu domas par «Latvenergo» privatizāciju?
– Tautas partija ir pret monopolu. Privatizācijai vajadzētu notikt sabiedrības interesēs.Ja šis priekšnoteikums netiek izpildīts, labāk, lai šis īpašums paliek valsts pārraudzībā.
Kādas jūs saskatāt prezidenta darbības prioritātes?
– Līdz šim prezidents nav pilnībā izmantojis visas pilnvaras, kas Satversmē paredzētas. Trīs galvenās prioritātes, kuras esmu sev definējusi, ir labklājība, kas saistīta ar nodarbinātības problēmu, izglītība, kas ir pamats mūsu konkurētspējai pasaulē, un ceļš uz Eiropas Savienību un NATO.
Ja tiksiet ievēlēta par prezidenti, kādi būs galvenie jautājumi, kurus jūs risināsiet vispirms?
– Vispirms – nodarbinātība. Visiem, kas spēj un grib strādāt, ir jārod darbavietas. Mums ir jāpanāk strauja ekonomiska attīstība, kas atrisinātu arī daudzas citas sociālās problēmas. Pēc tam – konkurētspējīga izglītība, turklāt, lai tā būtu līdzvērtīga gan Rīgā, gan lauku rajonos. Trešā problēma, kas steidzīgi jārisina – Latvijas tēls pasaulē, Eiropā, starptautiskās organizācijās. Mēs līdz šim neesam spējuši iezīmēt pietiekami skaidru Latvijas tēlu pasaulē. Tā kā man ir darba pieredze demokrātiskā valstī un ir ļoti labi sakari gan Eiropā, gan citur pasaulē, es varētu to sekmēt.
Vai šogad ir paredzēts represētajiem izmaksāt kompensāciju par zemi?
– Tautas partija iestājās par naudas kompensāciju, mēs panācām labvēlīgu balsojumu Saeimā un līdz ar to arī kompensāciju izmaksas galīgu apstiprināšanu tuvākajā laikā.
«Lattelekom» solīja, ka pakalpojumu izmaksas pensionāriem būs četri procenti no ģimenes ienākumiem. Tagad ir desmit procentu. Vai iespējams ietekmēt a/s «Lattelekom», lai tā pildītu šo solījumu?
– Kamēr nebūs konkurences šajā jomā, kamēr vien būs «Lattelekom» monopols, es saredzu milzīgas grūtības kaut ko panākt. Vairāki ārvalstu vēstnieki man ir teikuši: jūs esat pamatīgi apkrāpti, slēdzot līgumu.
Vēl pirms mēneša atpakaļ tika runāts par «problēmām» valdībā. Pirms nedēļas valdības locekļi, paši deputāti un prese jau runāja par nopietnu krīzi. Šobrīd tā esot pārvarēta. Cik stabila ir valdība šobrīd un uz cik ilgu laiku?
– Manuprāt, krīzes apstākļus veido dažādas lietas. Vispirms jau koalīcijas stabilitāte. Otrkārt ir budžets, cik tas ir stabils. Treškārt, kādi ir ekonomiskie rādītāji. Ceturtkārt, cik rīcības spējīga ir valdība, novēršot krīzes situācijas.
Mums nav ideoloģiski saskaņotas koalīcijas. Kur tiešām varēja būt vairākums, tur tagad ir mazākums, un tāpēc nepārtraukti jebkuros jautājumos jātirgojas, lai iegūtu katru balsi. Nevienam nav noslēpums, cik saspringta ir situācija ar budžetu, piemēram, jautājumā par pensijām. It kā indeksācija ir, bet nevar izmaksāt pat to naudu. Nav zināms kā būs ar citām lietām. Turklāt nepārtraukti notiek iekšēja aizņemšanās.
Ir valdības deklarācija, taču tas, ka uz papīra ir kaut kas uzrakstīts, neko nenozīmē. Ja cilvēkiem uz ielas pajautātu, ko šī valdība konkrēti padarījusi pēdējo divu trīs mēnešu laikā, nekas nenāktu prātā. Un – kas ir saistīts ar ārpolitiku – mēs neesam tuvāk ne Eiropas Savienībai, ne NATO. Nedomāju, ka šīs valdības dzīvotspēja saglabāsies ilgstoši. Jautājums tikai – cik ilgi…
Vai Latvijai nepieciešams visas tautas vēlēts prezidents?
– Mūsu valsts pamatlicēji veidoja tādu Satversmi, kāda tā pašlaik ir. Satversme paredz Saeimas vēlētu prezidentu un noteiktu varas sadali starp Saeimu, Ministru kabinetu un prezidentu.
Es saprotu, kāpēc par to tiek diskutēts – nav uzticības politiskai varai, politiskai elitei un ticības tam, ka parlaments varēs nonākt pie racionāla kopsaucēja.
Kāpēc piekritāt kandidēt par prezidenti?
– Vispirms jau tāpēc, ka lielu uzticību un atbalstu devusi mana partija. Tautas partija mani izvirzīja, savu izvēli pamatojot ar to, ka mana pieredze ir atbilstoša šim ļoti augstajam amatam.
