Pēc Augstākās tiesas senāta lēmuma atkārtotā lietas izskatīšanā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija atstājusi spēkā Jelgavas rajona tiesas spriedumu par bijušā Cenu pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Sproģa atzīšanu par vainīgu.
Pēc Augstākās tiesas senāta lēmuma atkārtotā lietas izskatīšanā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija atstājusi spēkā Jelgavas rajona tiesas spriedumu par bijušā Cenu pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Sproģa atzīšanu par vainīgu.
Jelgavas tiesa lietu par pagasta priekšsēdētāju, kurš, pārsniedzot pilnvaras un pārkāpjot likumu par pašvaldībām un Cenu pagasta nolikumu, ar pašvaldības īpašuma budžeta daļu garantēja firmai «Fabb» 55000 latu kredītu, skatīja 1997. gada beigās. Bet pati kredīta ņemšana «Parex» bankā un garantēšana tika 1995. gada sākumā.
Vēl pirms tam pašvaldības deputāti bija garantējuši 45000 latu kredītu SIA «Konuss» – keramikas ražotnes atvēršanai un līdz ar to bezdarba mazināšanai pagastā.
Arī uz firmas «Fabb» vārda noformētais aizņēmums bija paredzēts minētās ražotnes izveidei. Atšķirībā no pirmās garantijas, kam akcepts bija dots pašvaldības deputātu sēdē, otrajā reizē oficiālas deputātu spriešanas nebija. Pašvaldības vadītājs G.Sproģis notikušās sēdes protokolā nodiktēja papildu punktu par piekrišanas došanu vēl lielāka kredīta garantēšanai.
Taču galu galā netika izveidota ne ražotne, ne atdoti kredīti. «Parex» banka sāka piedzīt parādu, kas kopā ar soda procentiem pārsniedza 130 tūkstošus latu. Piedziņa, kā tādās reizēs parasti notiek, galvenokārt tika vērsta pret pašvaldību, no kuras bija ko piedzīt un paņemt. Bet pašvaldības amatpersonu aktivitātes rezultātā par darījumiem tika ierosināta krimināllieta, no kuras vēlāk izdalīta atsevišķa krimināllieta pret Gunāru Sproģi.
1996. gadā Zemgales apgabaltiesa līdz šīs lietas izmeklēšanai un tiesas lēmuma pieņemšanai atlika Saimnieciskās tiesas sprieduma izpildi par parāda piedziņu. Jelgavas rajona tiesa G.Sproģi atzina par vainīgu un uz trim gadiem piesprieda viņam nosacītu sodu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Tiesa apmierināja arī pašvaldības civilprasību pret G.Sproģi piedzīt no viņa vairāk nekā 62 tūkstošus latu. Šo summu kopā ar soda procentiem veido bijušā pagasta priekšsēdētāja fiktīvā kredītgalvojuma rezultātā izsniegtais aizdevums.
G.Sproģis tiesas lēmumu pārsūdzēja Zemgales apgabaltiesā. Tā spriedumu atcēla. Pēc tam sekoja Cenu pagasta apelācijas sūdzība Augstākās tiesas senātam. Saskaņā ar tā lēmumu Zemgales apgabaltiesai bija jānomaina tiesas sastāvs un lieta jāpārskata. Vairāk nekā gadu pēc tam, kad lieta skatīta pirmajā tiesu instancē, spēkā palicis sākotnējais spriedums – piedzīt no Gunāra Sproģa prasīto summu.
