Pirms vairāk nekā 80 gadiem (1935. gadā) Latvijas skolās tika iedibināta akcija «Draudzīgais aicinājums», kad ikviens bija aicināts savai kādreizējai skolai dāvināt grāmatas, mākslas priekšmetus vai atbalstīt to citādi. Akciju iesāka toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš lūdza arī citus atcerēties savas skolas un papildināt to krājumus. Tradīcija atjaunota deviņdesmitajos gados, un varam lepoties, ka joprojām tā ir dzīva.
Lai gan «Draudzīgais aicinājums» Latvijā ir unikāla tradīcija, līdzīgas akcijas notiek arī citur pasaulē. Lietuvā līdz pat marta beigām ikviens aicināts iesaistīties iniciatīvā «Knygnešiai» (nosaukumu varētu tulkot kā «Grāmatu iznēsātāji»). Tās galvenais mērķis ir savākt no iedzīvotājiem jau izlasītas un viņiem vairs nevajadzīgas, taču vēl nenovecojušas grāmatas, kas tiks nodotas 130 lauku skolu bibliotēkām. Lai mērķi sasniegt būtu patīkamāk, iniciatīvas organizatori sola uzcelt pasaulē lielāko piramīdu no vairāk nekā 70 247 grāmatām, kas ir pašreizējais pasaules rekords.
«Knygnešiai» jeb grāmatu iznēsātāji nav vārds, kas darināts tikai vienas akcijas nolūkam. Grāmatu iznēsātāji ir Lietuvas un arī mūsu pašu Latgales vēstures nozīmīga daļa. Pēc 1864. gada tautas sacelšanās pret Krievijas impēriju tās iekšlietu ministrs aizliedza izdot iespieddarbus lietuviešu drukā. Pretošanos aizliegumam sāka katoļu baznīca un tās garīdznieki, bet jau pavisam drīz radās plaša kustība. Slepus tika iespiestas grāmatas lietuviešiem līdz šim ierastajā drukā, un plašumā vērsās arī šo iespieddarbu slepena iznēsāšana pusgadsimta garumā. Grāmatu iznēsātāji riskēja ar dzīvību, jo pieķeršanas gadījumā viņi tika ne vien fiziski ietekmēti, bet tiem draudēja arī nošaušana uz vietas. Par vēsturisko notikumu sarakstīts ne mazums tekstu, par to vēsta arī pirms pieciem gadiem uzņemtā emocionālā filma «Knygnešys».
Apbrīnojami, cik savulaik bija daudz brīvprātīgo, kas par grāmatu, sarakstītu dzimtajā valodā un iespiestu savas valodas burtiem, bija gatavi nolikt galvu. Diez cik daudz to būtu šodien?
