Jau vairāk nekā desmit gadu pensionārs Juris Kēlers ir Jelgavas Latviešu biedrībā atzītākais datorvīrs, kurš pa draugam sniedz konsultācijas katram, kam rodas jautājumi par digitālo bilžu ielādēšanu un pārsūtīšanu, informācijas strukturēšanu mapēs, kā arī citām IT lietām. Kēleru ģimenes mājā dators esot ienācis 1984. gadā, kad viņi vēl dzīvoja Atlantijas okeāna tajā krastā.«Toreiz, 1984. gadā, man bija jābrauc uz latviešu skolu Garezerā, bet Jurim – tajā laikā darbs. Mūsu jaunākajai meitiņai Valdai bija desmit gadu. Kā lai bērnu ar ko lietderīgu nodarbina, kad vecāku nav mājās? Nopirkām datoru, ar ko meitēns kopā ar draugiem varēja aizrautīgi spēlēt spēlītes,» smaidot stāsta Jura kundze Zaija. Amerikā bērniem jau pirmajā klasē mācot datorus, un datoratkarību tas, viņasprāt, neveicinot. Tagad, dzīvojot Latvijā, ar mazdēlu Emīlu un mazmeitu Elzu gan esot sarunāts, ka vardarbību internetā viņi neskatīsies.Atceroties Kēleru ģimenes «datorizācijas» vēsturi, Juris mazliet pukojas, ka 1984. gadā Valdai pirktais dators gan bijis pavisam primitīvs, protams, arī bez interneta pieslēguma. Tā īsti Kēleru ģimenes «datorizācija» sākusies 1991. gadā, kad pirmā no ģimenes uz Latviju pārcēlusies vecākā meita Ilze. Tā katru dienu no Jūrmalas, kur Pumpuru vidusskolā meita mācījusi angļu valodu, uz Ameriku un atpakaļ ceļojušas elektroniskā pasta vēstules. «Tolaik interneta pieslēgumam bija iezvanpieeja caur telefona līniju. Dažkārt nācās celties piecos no rīta, lai varētu pieslēgties internetam,» atceras J.Kēlers. Elektroniskā pasta sūtījumi arī šodien Kēleriem ir ļoti nozīmīga datora lietošanas joma. Amerikā un citās trimdas zemēs dzīvo daudzi viņu radi, tostarp arī divas meitas. Ik dienu Juris datorā skatoties laikraksta «New York Times» interneta portālu un citus Rietumu medijus. Latviešu avīzes viņš lasa drukātajā versijā.
