Tā kā mans vārds vairākkārt minēts Jomas un Vīnava kungu paskaidrojumā rakstā «Suni sašāva pie viņa būdas» laikraksta «Zemgales Ziņas» 29. janvāra numurā, gribu sniegt notikušā pareizu skaidrojumu.
Tā kā mans vārds vairākkārt minēts Jomas un Vīnava kungu paskaidrojumā rakstā «Suni sašāva pie viņa būdas» laikraksta «Zemgales Ziņas» 29. janvāra numurā, gribu sniegt notikušā pareizu skaidrojumu.
Abu kungu skaidrojums ir klaji meli. To var apliecināt viss garāžas kolektīvs. Žēl, ka korespondente uzklausīja tikai abus kungus, bet neaprunājās ar garāžas kolektīvu.
Vēlreiz uzsveru, ka neesmu pret klaiņojošu suņu izķeršanu, tikai tas jādara likumā paredzētā kārtībā. Mūsu kucēnu tiešām nevis iemidzināja, bet savainoja. To izdarīja garāžas teritorijā, nebrīdinot garāžas vadību.
Izdzirdis kucēna nedabiskos kaucienus (vai iemidzināti suņi kauc?), devos laukā no darbnīcām, kur sētā jau stāvēja pārējie darbinieki. Turpat netālu no būdas kauca nežēlīgi savainotais sunītis. Lai apklusinātu sāpēs kaucošo kucēnu, kāds no atbraucējiem viņam izdarīja injekciju. Tad gan tas kļuva mierīgs un kluss.
Par visu redzēto iznāca skarba vārdu pārmaiņa ar pašvaldības policistu Jomu. Aizrādīju viņam par dzīvnieku iznīcināšanas paņēmieniem. Otrajā dienā kolektīva pārstāvis ar savākto naudu devās izpirkt sunīti. Diemžēl tas bija tā savainots, ka gādīgie veterinārārsti nebija varējuši glābt tā dzīvību. Sunītis tika iemidzināts uz visiem laikiem.
Bet Vīnava kungs pat neturēja par vajadzīgu izkāpt no mašīnas. Nezinu, ar ko un kad viņš ir runājis, bet tikai ne ar mani. Ar roku atmetu tad, kad jau viss bija noticis un man par aizrādījumiem piesolīja Ls 50 sodu. Tagad man atkal pēc tādiem izdomājumiem un meliem ir jāatmet ar roku, jo, kā saka tautas paruna, neej ar stipro spēkoties…
Žēl, ka Jomas kungs, būdams ciemata policists, nepazīst savus iedzīvotājus. Sieviete, kas interesējās par sunīša likteni, ir ilggadēja Ozolnieku ciemata iedzīvotāja.
Saprotu, ka ir jāspodrina pašvaldības gods, bet tikai ne ar tādiem izdomājumiem.
