Kritiski vērtētās plānotās mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) izmaiņas, kas liegtu strādāt ar juridiskām personām, izraisīja spraigas pārrunas uzņēmēju vidū. Kaut arī laika bija maz, mēs spējām formulēt un paust savu viedokli, kas guva atsaucību arī likumdevējos. Sociālajos tīklos publicētā atklātā vēstule nepilnu trīs dienu laikā jau tikusi pārsūtīta 173 reizes, vēl aizvien tiek saņemti daudzi uzņēmēju komentāri, ko vēlamies darīt zināmu arī Saeimas deputātiem un valdībai.
Ceram, ka arī turpmāk mūsu viedoklī ieklausīsies, tādēļ piedāvājam savu redzējumu uz nodokļu izmaiņām, kas skar MUN un nodokļu sistēmu kopumā.
1. Ja tiek ieviestas izmaiņas, minimālais pārejas periods ir 24 mēneši. 2. Nodokļu izmaiņām jābalstās uz kompetentiem pētījumiem. 3. Likumdošanas grozījumiem jātiek saskaņotiem ar sociālajiem partneriem, ne tikai viņus uzklausot, bet arī respektējot viņu viedokli.
Konkrēti par MUN – saredzam divus iespējamos attīstības scenārijus, atsakoties no nozaru ierobežojumiem. 1. MUN kā starta uzņēmumu instruments – pirmajos trijos darbības gados, nosakot, ka ar ceturto gadu likme būtiski aug, attiecīgi augot arī sociālajām iemaksām. 2. Atstāt MUN pieejamu visiem, taču mainīt likmes piemērošanas veidu, nosakot, ka tā ir progresīvi attiecināma pret darba samaksu, pieļaujot algu arī virs 720 eiro, taču ar krietni lielāku likmi.
Uzņēmēju viedokļi šajā jautājumā
Zane Niedre, SIA «BK Capital»
◆ Tā kā MUN mērķis bija arī, lai tā aprēķināšana un uzskaite būtu maksimāli vienkārša un saprotama, daudz vienkāršāk un labāk būtu palielināt MUN likmi (attiecīgi palielinātos arī sociālo iemaksu apjoms darbiniekiem), nevis ieviest vēl arī papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šādu izmaksu ieviešana prasīs arī papildu likumisko regulējumu, radīs jautājumus un neskaidrības (piemēram, vai šie 122 eiro būs vienādi jāmaksā gan par nepilnas slodzes apkopēju ar algu 100 eiro, gan par vadītāju, kuram atlīdzība ir 720 eiro), kā arī prasīs tehniskos risinājumus (grāmatvedības programmas, EDS u.c.).
Armands Sakne, SIA «IPT Property»
◆ Latvijai nepieciešama būtiska nodokļu sistēmas reforma. Gan juridiskajām, gan privātām personām noteikt tādu nodokļu slogu, lai tas būtu maksimāli diversificēts atbilstoši nostrādātajam stāžam un ienākumiem. Kas ir pats svarīgākais, lai diversifikācijas kāpnes būtu viskonkurētspējīgākās Eiropas Savienībā! Pašlaik MUN daļēji pilda diversifikācijas funkciju mazajam biznesam. Pilnīga šīs nodokļu kārtības atcelšana nozīmē automātiski mazā biznesa konkurētspējas zaudēšanu kopējā pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Acīmredzot ir biznesa spēlētāji, kas ļoti vēlas diversifikācijas atcelšanu. Piekrītu MUN kā viena pakāpiena, kāpņu sistēmas sastāvdaļas iekļaušanai kopējā, jaunā nodokļu diversifikācijas sistēmā. Patiesībā MUN ir laba bāze, kuru varētu attīstīt, bet ne izbeigt.
Mārtiņš Doniņš, SIA «Dabas pērle»
◆ Kārtējo reizi uzzinot par jauniem pārsteigumiem likumdošanā, kas tiek pieņemti sasteigti un bez pārrunām ar uzņēmējiem, nodomāju: mēs, uzņēmēji, esam kā slogs vai tomēr svarīgs mehānisms valsts pastāvēšanā? Pirms nedaudz vairāk nekā gada dibinot SIA, arī man bija lielas pārdomas, vai reģistrēties kā MUN maksātājam. Savelkot plusus ar mīnusiem, nonācu pie slēdziena, ka šī uzņēmējdarbības forma radīs daudz spriedzes un nav konkrētības – iespējas plānot uz priekšu. Pēdējie notikumi apliecināja, ka tas tā tiešām ir. Nebūšu naivs un saprotu, ka MUN atsevišķi uzņēmēji izmanto citiem mērķiem, nevis kam tas ticis radīts. Varbūt vajadzētu profesionāli apsēsties un padomāt, kā to varētu izskaust, lai godīgie mazie uzņēmēji, kas ir sava izaugsmes ceļa sākumā, neciestu. Domāju, daudzas lietas varētu mainīties, ja valsts pārvalde rādītu priekšzīmi un mums, nodokļu maksātājiem, būtu lielāka skaidrība, kā mūsu nomaksātie nodokļi tiek izlietoti.
Vika Dubaņeviča, SIA «B2B Serviss»
◆ Uzņēmumi nespēs nodrošināt sev ienākumus tādā pašā līmenī, apkalpojot tikai fiziskas personas, jo viņu pakalpojumi tām vienkārši nebūs interesanti. Mikrouzņēmēji izskatīs iespējas slēgt uzņēmumu un kļūt par bezdarbniekiem, pavelkot līdzi arī savus darbiniekus, vai pārtapt par «pilnu» SIA un celt cenas vai samazināt izmaksas. Ticu, ka lielu daļu veido tieši darbinieku algas. Turklāt būs jāatrod arī papildu līdzekļi, lai iemaksātu pamatkapitālu, un jāsedz administrācijas izmaksas. Tās juridiskās personas, kuras apkalpo mikrouzņēmēji, nu būs spiestas maksāt vairāk par to pašu pakalpojumu, tādējādi ceļot arī savas cenas, vai izvēlēties citu sadarbības partneri. Un paliek jautājums, vai pārveidojušies mikrouzņēmēji spēs konkurēt, nezaudēt pasūtījumus un uzturēt darbinieku algas tādā pašā līmenī, lai varētu nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi? Šobrīd mikrouzņēmēji un viņu darbinieki veido ievērojamu daļu iedzīvotāju, ar kuriem ir jārēķinās, tāpēc arī pārmaiņām jābūt pakāpeniskām.
Sagatavoja Agnese Pastare, SIA «PB Finanses» valdes locekle, SIA «ABZ Finance» valdes priekšsēdētāja, LTRK Nacionālas stratēģijas padomes locekle
