Kas īsti ir elektroenerģijas tarifā iekļautā obligātā iepirkuma komponente – atbalsts atjaunojamo energoresursu jeb tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai vai arī papildu slogs patērētājiem, it īpaši uzņēmējiem, kuriem elektroenerģija ir neatņemama ražošanas sastāvdaļa? Šis jautājums Latvijā kļuvis īpaši aktuāls dažos pēdējos mēnešos, kad vairāki Latvijas ekonomikai būtiski uzņēmumi ir norādījuši – gada laikā minētā maksājuma veidā jāšķiras pat no vairākiem miljoniem latu, un tas būtiski apgrūtina uzņēmējdarbību. Ne mazāk būtisks ir aspekts, ka obligātās iepirkuma komponentes veidā maksājamajai summai ir tendence palielināties, bet, piemēram, pagājušajā gadā 40 procentu no visas šādā veidā samaksātas summas jeb aptuveni 50 miljonus latu ir saņēmusi valstij piederošā energokompānija «Latvenergo», turklāt izmantojot šos līdzekļus dabasgāzes staciju vajadzībām. Ņemot vērā radušos situāciju, Ekonomikas ministrijas līmenī tiek atzīts – kamēr nebūs atrisinātas problēmas ar lielajām dabasgāzes stacijām maksāto atbalstu, ministrija neliks galdā nekādu jaunu risinājumu atjaunojamo energoresursu atbalstam. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā atzīst – lielākā problēma saistībā ar elektroenerģijas tarifiem un tajos iekļauto obligāto maksājumu ir mūsu valsts uzņēmumu konkurētspējas graušana starptautiskajā tirgū.
– Kāda ir problēmas būtība saistībā ar elektroenerģijas cenā iekļauto obligāto iepirkuma komponenti (OIK)?LDDK ir satraukta un rosina veikt izmaiņas šajā jomā, jo faktiski jau runa nav par OIK, bet gan par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
– OIK izmaksas Latvijā ir tik lielas, ka būtiski ietekmē uzņēmumu darbību?Mēs jau nedzīvojam noslēgtā telpā – esam atvērtā tirgū. Ja ārpusē – citos tirgos – ir izdevīgāks elektroenerģijas tarifs un tādējādi arī ražošanas izmaksas uz vienu vienību ir mazākas, mūsu uzņēmumi nespēj konkurēt. Tā ir galvenā problēma. Ja kaut vai mūsu reģionā šīs izmaksas visiem būtu vienādas, arī konkurence būtu iespējama vienādos apstākļos.
– Citās Eiropas valstīs šāda OIK nav vispār vai arī izmaksas ir ievērojami mazākas?Struktūra ir ļoti dažāda – atkarībā no valsts. Tāpēc ir ļoti grūti salīdzināt Latviju ar kādu citu Eiropas valsti. Tajā pašā laikā OIK problēma aktualizējas, it īpaši, piemēram, «Liepājas metalurga» gadījumā, turklāt ir skaidrs, ka OIK ir augošs lielums. Tādējādi LDDK padome nolēma, ka mēs rosinām OIK maksas samazināšanu elektroenerģijas tarifā. Nevis šīs maksas pieauguma apturēšanu, bet gan paša maksājuma samazināšanu.
– Tātad OIK maksas samazinājumu redzat kā vienīgo iespējamo risinājumu vai arī ir vēl kāds?Runājot par OIK īpatsvaru elektroenerģijas tarifā, jāteic, ka labākais risinājums ir tā samazināšana. Tas, kādā veidā samazinājums vēlāk tiktu kompensēts, ir cits jautājums. Jānorāda, ka, piemēram, valsts energokompānija «Latvenergo» ir uzņēmusies atmaksāt OIK pieauguma starpību. Un tas ir viens no risinājumiem. Protams, speciālistiem ir jāizanalizē visa elektroenerģijas tarifu veidošanās struktūra un jāmodelē, kā tas ietekmē mājsaimniecības. Piemēram, ja vidējais mājsaimniecības mēneša budžets ir 500 latu, jāsaprot, kā OIK pieaugums elektroenerģijas tarifā varētu palielināt vidējās mājsaimniecības izdevumus par to. Pašreizējie aprēķini liecina, ka kāpums varētu būt 0,2 procenti. Tālāk jau jāvērtē fakts, ka no 1. septembra ir paredzēts atvērt elektroenerģijas tirgu Latvijā, un arī šajā gadījumā jautājums ir par to, kādu izmaksu palielinājumu tas radīs gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Manis vadītās organizācijas aprēķini rāda, ka nupat minētās rīcības sekas būs elektroenerģijas izmaksu kāpums uz katru mājsaimniecību vidēji seši procenti. Protams, tas nav vienkāršs jautājums, un ar to vēl ir jāstrādā speciālistiem. No tautsaimniecības attīstības aspekta, mēs ļoti bažījamies par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos. Kolīdz šīs kompānijas konkurē ar ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi, mūsējie šādās cīņās zaudē. Protams, visbūtiskākā nozīme tarifu pieauguma ziņā ir energoietilpīgo nozaru uzņēmumos – tur tas viss ir vissāpīgāk. To pierāda gan Valmieras Stikla šķiedras, gan «Cemex», gan vairāku citu lielo Latvijā strādājošo piemērs. Līdz ar to šo kompāniju gala produktu cena nav tik konkurētspējīga kā citiem līdzīgiem uzņēmumiem.
– Vai ir aprēķini, kas liecinātu, cik Latvijā strādājošiem uzņēmumiem pašreizējās OIK izmaksas rada nopietnas finansiālas problēmas?Skaidrs, ka jau minēto «Liepājas metalurgu» problēmas radīja daudzu apstākļu kopums, un OIK bija tikai viena no tām, ļoti spilgti iezīmējoties un radot debates. Katrā gadījumā ir uzņēmumi, kas pāriet uz modernām tehnoloģijām, bet arī tās var būt energoietilpīgas. Tomēr jāteic, ka pat uzņēmumiem, kuri tiešajā ražošanā neizmanto elektroenerģiju, vidēji gadā nākas samaksāt ap 200 tūkstošiem latu OIK veidā. Tikpat labi uzņēmumi šo summu varētu investēt attīstībā, jaunos projektos, jaunu darba vietu radīšanai.
– Cik vispār ir pareizi, ka šāda OIK ir radīta, liekot par to maksāt patērētājiem? Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs esam apņēmušies rūpēties par atjaunojamajiem energoresursiem, būt par tīru un zaļu vidi un strādāt ilgtspējīgi šajā jomā, domājot par nākamajām paaudzēm. Tie visi bija ļoti labi saukļi, bet tos nedrīkst piepildīt uz jau strādājošu uzņēmumu rēķina. Zaļā enerģētika, zaļais bizness nevar tikt radīts, nostiprināts uz reālās ekonomikas, ražošanas rēķina. Ir radīta ļoti liela nevienlīdzība starp dažādiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Par mūsu konverģences rādītājiem jāteic, ka Latvija kā valsts jau šobrīd izpilda visus nepieciešamos rādītājus, esot zaļāka par zaļu.
– Var teikt, ka uzņēmējiem, kuri iesaistījušies atjaunojamo energoresursu ražošanā, valsts līmenī tiek garantēts bizness?Jā, jo tas ir ļoti prognozējams, paredzams, stabils bizness, bet diemžēl uz citu uzņēmēju rēķina, un tas mūs neapmierina.
– Cik pareizi ir tas, ka lielu daļu no OIK veidā samaksātās naudas saņem valsts kompānija «Latvenergo»?Grūti pateikt – tas ir pareizi vai nepareizi. Uzskatu, ka ir jāpārskata, kā veidojas elektroenerģijas tarifi kopumā. Protams, arī «Latvenergo» ir veiktas investīcijas, un naudas no OIK saņemšana ir saistīta ar TEC2 darbību, bet šis jautājums jāskata ļoti kompleksi.LDDK ir rosinājusi, ka saistībā ar šo jautājumu ir nepieciešams jauns normatīvais regulējums. Runa var būt gan par jaunu likumu, gan Ministru kabineta noteikumiem, bet noteikti jābūt tādam dokumentam, kas apvieno visu nupat izklāstīto problemātiku. Pretējā gadījumā mums ir daudz dažādu nolikumu, bet nav skaidra plāna. Mēs prasījām Ekonomikas ministrijai iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par jauna regulējuma izveidošanu. Nenoliedzami tas dotu iespēju daudz ko mainīt. Ja mēs pagātnē tādu vai citādu apstākļu dēļ esam pieņēmuši nepareizus lēmumus, tie ir vienkārši jāmaina. Mums ir jāsaprot, cik izmaksās potenciālās tiesvedības vai strīdi, tomēr ir arī jārēķina, kādi būs zaudējumi tautsaimniecībā, ja to visu neapturēsim. Šie divi iegūtie skaitļi jāsalīdzina un tad jāskatās, kas ir objektīvi izdevīgāk valsts ekonomikai kopumā, nevis tikai vienai noteiktai grupai. ◆
