Latvijas šā gada izcilākais auntrusis mitinās Jelgavā.
Latvijas truškopība pēdējos desmit gados saskārusies ar, iespējams, zemāko kritumu savā vēsturē. Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija, kuras valdē darbojas arī jelgavnieks Dzintars Sloka, apņēmusies darīt visu, lai nozare atdzimtu tādā līmenī un kvalitātē, kāda bija pirmās brīvvalsts laikā. Dzintars ir priecīgs, ka interesi par truškopību Latvijā sākuši izrādīt daudz jaunu cilvēku un asociācijas biedru skaits aug. Arī viņš un dzīvesbiedre Sanita truškopībai nopietni sākuši pievērsties vien pirms pāris gadiem. Šogad gadskārtējā lauksaimniecības izstādē Rāmavā Sloku ģimenes mīlulis – baltais auntrusis – izpelnījās žūrijas augstāko novērtējumu un tika atzīts par labāko savas šķirnes pārstāvi Latvijā. Tikai auntrušiTruškopībai Latvijā ir gadsimta senas tradīcijas. Kā lopkopības nozare tā uzplaukumu piedzīvojusi padomju gados, stāsta Dzintars. No trušiem iegūta gaļa, kažokādas, dūnvilna, mēslojums. Lai to nodrošinātu, veidotas veselas trušu fermas. Atgūstot neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku, trušu skaits un šķirņu kvalitāte ievērojami samazinājās un pamatā dzīvniekus cilvēki audzēja tikai savām vajadzībām naturālajās saimniecībās, nedomājot vairs par tīršķirnes materiālu. Tikai pirms dažiem gadiem nozare sāka atdzīvoties, valstī tika ievesti pirmie tīro šķirņu pārstāvji, 2005. gadā nodibināta Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija. Pamazām veidojās saimniecības, kas nodarbojās ar šķirnes trušu audzēšanu un pavairošanu, veicot dzīvnieku uzskaiti un pārraudzību. «Pagaidām tas ir mūsu vaļasprieks, jo nopelnīt ar to neko nevar, bet ir doma, ka kādreiz tā mums «strādās» kā nozare. Pirms pāris gadiem labs paziņa Edgars Strazdiņš mani pierunāja pamēģināt. Auntruši ir tie, kas man īpaši patīk. Ausis uz leju, piere kā aunam, tikai nav ragu, un arī raksturs kā aunam – kad ietiepjas, vari viņu stumdīt un grūstīt, bet tas nekust. Latvijā šis šķirnes pārstāvju nav daudz, jo tā ir cimperlīga. Sākumā gribēju vienu pārīti savam sirdspriekam, bet tad – kādu pārīti?– ja ņem, tad pa nopietnam. Mūsu interesēs ir strādāt ar vaislas materiālu un veidot tīras trušu šķirnes,» atzīst Dzintars.Karstums daudzus «nopļāvis» Karstā vasara šogad pamatīgi pastrādājusi ar dabisko atlasi, un saimniecībā aizgāja bojā liels pulks šķirnes trušu. «Nepieredzētais karstums šogad «nopļāva» daudzus. Cēlonis? Karstuma dūriens. Laukā bija 40 grādu, būros 50 un vairāk. Normāli trusis sver trīs četrus kilogramus, bet mūsējie – vismaz divreiz vairāk. Visādi centāmies atvēsināt, pat ūdeni lējām virsū, bet tas uzreiz nozīmē somu pirts efektu,» noteic Dzintars un piebilst, ka viņa truši telpās nekad nav dzīvojuši, jo šiem dzīvniekiem veselīgi augt svaigā gaisā. Pēc vasaras palicis tikai 20 trušu, bet Sanita optimistiski uzsauc: «Nekas, būs vēl!»Latvijā gaļai nav noietaTruškopība Latvijā ir nepelnīti aizmirsta, vietējā ražojuma truša gaļu iespējams nopirkt vien Rīgā tirgū, un arī tikai tad, ja palaimējas. «Ilgi gan tam vīram būs tirgū sēdēt, jo nez vai daudzi par pāris kilogramīgu trusi gribēs šķirties no 25 latiem,» spriež Dzintars. Viņš zina teikt, ka Jelgavā lielveikalā nopērkama tikai Lietuvas trušu gaļa – par septiņiem latiem. Lielais auntrušu svars varētu liecināt, ka šīs šķirnes pārstāvji ir lieliski gaļas dzīvnieki. Taču Dzintars un Sanita norāda, ka tas esot mānīgs priekšstats. Šo šķirni audzē citiem mērķiem. «Lai sekmīgi attīstītos trušu gaļas ražošana, pirmais noteikums ir labs vaislas materiāls. Aprindās iegājies apzīmējums «gaļas trusis» – nu nav tādu gaļas trušu! Ciltslietu speciālisti zina, kādas šķirnes krustot, lai vairāk gaļas iegūtu, un pie tā strādā,» norāda Dzintars. Viņaprāt, pagaidām Latvijā neesot iespējas nodarboties ar trušu gaļas biznesu. Sloku ģimenei esot sapnis kādreiz Latvijā izaudzēt daudz gaļas trušu, bet pagaidām vietējā tirgū tam nebūtu noieta un pašizmaksa neiznākot tik zema kā, piemēram, ievestai cūkai. «Lai trušu gaļas bizness sāktu atmaksāties, vajag ap 1000 trušu lielu saimniecību. Latvijā to dzīvsvarā iepērk par 1,80 latiem kilogramā, kautsvarā – pa trim latiem, bet veikali tirgo pa septiņiem. Lai ielauztos Eiropas tirgū, vajag kvantumu. Piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, kamēr tu nevari piedāvāt uzreiz 20 tonnu gaļas, ar tevi nemaz runāt nesāk. Cilvēki neapjēdz truša gaļas vērtību. Tā ir bagāta olbaltumvielām un proteīniem, ļoti labi pārstrādājas organismā, tāpēc to īpaši iesaka grūtniecēm un maziem bērniem. Dzīvnieks ēd veselīgu barību – sienu, graudus, bietes, ko paši laukos arī izaudzējam,» stāsta Sanita.Eiropā mūs vēl nepazīstSloku ģimenē truši tiek audzēti un pārdoti kā vaislas materiāls. Auntrusis ir ekskluzīva šķirne, kas Latvijā maksā vidēji 50 latu, kamēr citu šķirņu pārstāvji – vidēji 15. «Lai dabūtu pamatu, vajag tīru šķirni ar ciltsrakstiem. Mūsu ciltsdarba speciālisti labi pastrādājuši – radījuši speciālu datorprogrammu, kurā, ievadot dzīvnieka datus, iespējams uzzināt, vai izraudzītais pāris vismaz piecās paaudzēs nav asinsradinieki un savā starpā ir krustojami. Cik tad tā Latvija liela, tāpēc vaislas materiāls tiek meklēts arī ārpus. Novembrī dosimies uz jauntrušu izstādi Čehijā, kur ceram iegādāties piecus līdz septiņus mēnešus vecus šķirnes trusēnus. Pagājušajā gadā bijām Nitrā uz Eiropas šķirnes trušu izstādi un atvedām sešus garaušus. Tur tie nav lēti – 100 eiro un vairāk. Ļoti žēl, ka izstādē neizskanēja Latvijas vārds, līdz ar to nebijām iekļauti arī starptautiskajā katalogā. Eiropa mūs nepazīst, un tas ir bēdīgi,» secina Dzintars. Viņš Šķirnes trušu audzētāju asociācijā iestājies, lai šīs lietas mainītu. «Jāsāk no pamatiem – piedalīsimies starptautiskās izstādēs, jo mūsu asociācijā klāt nācis daudz jaunu, uzņēmīgu cilvēku. Cīnīsimies, lai Latvijas vārdu iekļauj arī starptautiskā katalogā. Rīkosim starptautiskas šķirnes trušu izstādes Latvijā – darāmā ir daudz,» noteic auntrušu saimnieks. Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijā no Jelgavas un novada darbojas seši biedri. Der zināt Trusis ir ļoti tīrīgs Tā lielākais bieds ir mušas un odi, kas pārnēsā slimības Trusi nedrīkst turēt aiz ausīm – dzīvniekam sāp, un viņš var kļūt kurls Pamatbarība ir siens un ūdens Trīs truši gadā apēd to, ko viena govs Aktīvākā dzīve ir naktī – pa dienu tie lielākoties guļ 30 grādu karstumu pārcieš smagāk nekā 30 grādu aukstumu Neārstējama ir slapja tikko pļauta zāle Jābaro reizi divas dienā. Pieauguša dzīvnieka gaļa ir divi trīs kilogrami, un tā ir ļoti veselīga. Trušu spiras ir ļoti vērtīgs augsnes mēslojums
