Sestdien,18.jūlijā, pulksten 17 Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā notiks «Liturģisks dievkalpojums ar garīgās mūzikas koncertu».
Sestdien,18.jūlijā, pulksten 17 Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā notiks «Liturģisks dievkalpojums ar garīgās mūzikas koncertu».
Tas iecerēts īpaši bagātīgs un krāsains gan no piedāvāto autoru un kompozīciju plašā klāsta, gan arī ar instrumentālo piesātinātību un dažādību. Bez garīgās mūzikas sirds un dvēseles ērģelēm (pie kurām būs Gundega Dūda), zem senā dievnama arkām dzirdēsim gan mazliet skumjo vijoļspēli (Aelita Dumpe), gan burvīgo flautu (Dana Kārkliņa), gan arī mūsdienās visai reti sastopamās blokflautas (kvintets, ko veido Anita un Elita Ziemeles, jau pieminētā G.Dūda, Ieva Arone un Ruta Rulle).
Blokflautas uzplaukumu piedzīvoja renesanses, 15. 16. gadsimta laikā, kad tās spēlēja gan grupās, gan kā solo instrumentus. Īpaši atzīts šis instruments bijis J.S.Baha un G.F.Hendeļa laika orķestros. Vietās, kur šo komponistu darbu atskaņojumos mūsdienās skan flauta, patiesībā jābūt alta blokflautai. Un visbeidzot, šo gaišo pasākumu papildinās solisti tenors Jānis Kupčs, alts Dace Beitiņa un Sv.Jāņa baznīcas draudzes jauniešu vokālais ansamblis.
Programmā paredzēts:
Ērģeļu solo: Dītriha Bukstehūdes (1637. 1707.g) «Prelūdija, fūga un čakona». Bukstehūde ir vācu komponists un ērģelnieks, kas pieder pie ērģelnieku paaudzes pirms J.S.Baha, pēdējais, līdzīgi kā Hendelis, savulaik mērojis milzīgus ceļa gabalus (pēc dažiem nostāstiem pat 200 250 jūdzes), lai tikai nokļūtu Lībekā un varētu klausīties lielā meistara spēlē, kur tas kalpoja par ērģelnieku 40 gadus (no 1667. līdz pat savai nāvei 1707.gadā). Bukstehūde sacerējis daudz darbu (kora un instrumentālo) baznīcas vajadzībām, kā arī kamermūziku un klaviermūziku gan vairāk ar laicīgu raksturu. Viņa spēlei bijusi raksturīga bagāta fantāzija un improvizācijas formu savdabīgums.
Dzirdēsim arī vācu komponista Jozefa Gabriela Reinbergera (1839. 1901.) darbu «Sonāte Nr. 4 no Opusa 98» un J.S.Baha (1685. 1750.) korāļu prelūdiju «Herr Jesu Christ Dich Zu Uns Wend» (Ak, Jēzu Kristu, nāc pie mums būt).
Vijoles solo: Frederika Šopēna (1810. 1849.) «Noktirne». Šis izcilais klaviermūzikas komponists ir dzimis Polijā, taču lielu savas dzīves daļu pavadījis Parīzē. Šopēns bija drosmīgs harmoniju novators un skaistu melodiju autors. Kaut arī viņš nebija tādas ievirzes virtuozs kā, piemēram, Ferencs Lists (1811. 1886.), viņš prata piešķirt 19. gadsimta klavierspēlei jaunu, intīmu un poētisku raksturu. Šopēns ir atstājis milzīgu iespaidu uz pasaules mūzikas attīstību (galvenokārt klaviermūzikā).
Skanēs arī Franča Šūberta (1797. 1828.) «Litānija». Šūberts ir austriešu komponists, kas iegājis vēsturē kā varenākais no romantiskās mūzikas pamatlicējiem un veselas plejādes jaunu žanru izveidotājs: romantiskā simfonija, klavieru miniatūra, liriski romantiskā dziesma u.c. Tiks atskaņota arī latviešu mūzikas klasiķa J. Mediņa «Ārija».
Solistu repertuārā iekļauti francūža Žorža Bizē (1838 . 1875.) «Agnus Dei»; G.F.Hendeļa (1685. 1759.) «Almīras ārija» no operas «Rinaldo»; Garija Lanjēra «Father Forgive Them».
Blokflautu kvintets mūs priecēs ar Aleksandra Knīca koraļu apdari blokflautai «Wunderbar König» («Brīnišķīgais ķēniņš»), bet flautistes Danas Kārkliņas izpildījumā dzirdēsim Remo Giazotto «Adagio», ko pārstrādājis Tomaso Albioni.
Vēl tikai piemetināšu, ka ieeja šai pasākumā ir par ziedojumiem, kas tiks izlietoti ērģeļu uzturēšanai, un, ka jau pavisam drīz, 1. augustā šai pašā dievnamā gaidāms vēl kāds interesants koncerts, par kuru jūs informēsim jau tuvākajā nākotnē.
