Kā «Ziņas» jau informēja, Garozā šoziem nekurinās.
Kā «Ziņas» jau informēja, Garozā šoziem nekurinās. Kā ļaudis pārdzīvos salu un aukstumu? Vai viņi ir gatavi jaunajai sezonai?
Sidrabenes pagasta priekšsēdētājs Gundars Liepa jau aprīlī informēja Garozas iedzīvotājus, ka siltums šosezon netiks piegādāts, ja nebūs samaksāti parādi. Bet, tā kā nav reāli nomaksāt 6000 latu parādu, tāpēc tika lūgts līdz 1. septembrim no visiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem savākt 3000 latu. Tā kā tas netika izdarīts, siltuma šoziem nebūs, katram ir jādomā pašam, kā risināt šo jautājumu savā dzīvoklī.
Broņislava Kānberga: «Šī ir pagasta māja, un priekšsēdētājam par to ir jārūpējas. Kā mēs, nabagi, varam paši ierīkot autonomo apkuri? Es esmu 80 gadu veca, mans dēls ir otrās grupas invalīds. Man nav naudas, lai ierīkotu apkuri. Es pati to nevaru izdarīt, un lētākajam mūrniekam ir jāmaksā 120 latu.
Kad priekšsēdētājs bija Laimonis Zalcmanis, mums kurināja kaut trīs mēnešus ziemā, tagad jaunais priekšsēdētājs liek pašiem gādāt par siltumu.»
Helga Politere: «Mēs bijām lieli muļķi, ka maksājām par siltumu nepārtraukti, vasarā pat divus mēnešus uz priekšu. Tagad esam vienādā situācijā ar nemaksātājiem un jācieš arī mums. Pagasta priekšsēdētājs apsolīja dot 50 latu uz septembra beigām, bet par šādu naudu siltumu nevar sagādāt. Jau trīs mēnešus eju un lūdzos, lai piešķir vismaz 100 latu aizdevumu, bet nekā. Lai bērni palīdzot.
Sākumā bija doma, ka visa kāpņu telpa pieslēgsies pie viena kopēja katla. Tagad tā ir jāatmet, jo viena dzīvokļa saimnieki pašlaik ierīko sev atsevišķu apkuri un viena veca sieviņa atteicās no apkures vispār. Tagad katram ir jādomā par sevi. Teiksim, ja arī ierīkotu katrs savu apkures sistēmu, – kur tad turēs malku?»
Anna Gabrāne: «Šī joprojām ir valsts māja, neviens dzīvoklis nav privatizēts. Kas pēc tam privatizēs tādus sabojātus dzīvokļus? Vai mēs tā varam darīt ar valsts īpašumu?
Labāks variants būtu bijis, ka no kopējās apkures sistēmas atvienotu tos, kas nespēj samaksāt. 50 latu ir smiekla nauda, tad jau labāk nedot neko.»
Rita Aperāne: «Šī ēka nav paredzēta, lai tajā mūrētu krāsnis. Tagad būs tā, ka naktī nevarēs mierīgi gulēt, jo visu laiku vajadzēs uztraukties par to, ka kaut kas neaizdegas. Skursteņus taisīs no koka, jebkurš tajā varēs mest papīrus, ar ko tas viss beigsies? Uz balkoniem, no kurienes būs izvadīti skursteņi, žāvē veļu, kāda tā paliks?»
Viedokļu bija daudz un dažādi, bet visiem šiem cilvēkiem ir kopējas raizes un neziņa, kā dzīvot bez siltuma. Katrs ziemā, protams, rūpēsies par sevi un savu ģimeni, kā nu varēdams, apsildot savu dzīvojamo platību ar Godmaņa krāsni, parastu plītiņu, gāzes kamīnu vai vienkārši ar elektrību.
«Pagasts nespēj segt iedzīvotāju parādus,» vēlreiz paskaidro Gundars Liepa. «Daudzdzīvokļu mājām ir jātiek galā ar šo lietu, tāpat kā tika galā privātās. Emburgā arī bija šāda pati problēma, bet visi to ir atrisinājuši, arī es pats. Vecākiem ir jāpalīdz saviem bērniem, un otrādi. Arī es rūpējos par saviem vecākiem.»
Šāgada laikā parāds ir dzēsts par 500 latu, bet ar to vien ir par maz. Šobrīd daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav vēl samaksājuši 3447 latus, pārējā summa ir parāds individuālajām mājām.
Pagasta priekšsēdētajs uzskata, ka par simts procentiem ir iedzīvotāju vaina, ka viņi nevar savā starpā vienoties.
