Tikai laimīgas nejaušības un Garozas pamatskolas 7. klases zēnu attapības dēļ mirklī, kad sagāzās trosēs iekārtais gājēju tiltiņš pār Iecavas upi, viss beidzās bez cietušajiem. Negadījuma iemesls – pārtrūka sarūsējusī atsaites trose, kas kopš tilta uzbūvēšanas 1977. gadā nebija ne reizi pārbaudīta.
Gājēju tiltu, kas nebija iekļauts pašvaldības īpašumā, ik dienu izmantoja apmēram simts garoznieku, kas no ciema centra devās uz skolu vai Segļu kapiem. Ozolnieku novada pašvaldība sola tiltu atjaunot.
Skolas darbinieces garoznieces Nellija un Iveta Vāveres, kā arī Laila Strēlniece atceras, ka vēl agrā 7. marta rītā tiltu šķērsojušas bez bažām, kas tas varētu sagāzties. Skolas direktore Eva Štelmahere stāsta, ka todien dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāja Solveiga Helviga 7. klasei vadīja dabā mācību stundu. Īsi pirms tās beigām klase nolēmusi apskatīt bebru aizsprostu Iecavā. Bērni skolotājas vadībā tuvojušies gājēju tiltam, taču daži naskākie zēni gāja pa priekšu. «Uzejot uz tilta, puikas to viegli sašūpoja, un trose pārtrūka. Tilts sašķiebās, bet zēni noturējās uz tā un tika atpakaļ krastā. Viens tikai saslapēja kājas,» stāsta direktore. Negadījuma brīdī viņa savā kabinetā dzirdējusi troksni, kas radies, sagāžoties koka konstrukcijām.
Laimīgas nejaušības dēļ avārijas brīdī uz tilta nebija māmiņa ar ratiņiem, kas izvedusi bērnu svaigā gaisā, vai veca tantiņa, kas mēro ceļu uz Segļu kapiem, saka skolas lietvede N.Vāvere.
Iecava šajā vietā ir apmēram piecpadsmit metru plata un divus metrus dziļa, un, kā jau pavasaros, tajā ir diezgan liela straume. Direktore piebilst, ka upe ir pilna ar siekstām, tādēļ šajā vietā parasti nepeldas.
Vajadzēs lūgt sponsorus
Ozolnieku novada domes deputāts un ilggadējais Sidrabenes pagasta vadītājs Jānis Vīgants atzīst, ka savulaik viņa vadītajam pagastam vajadzēja gājēju tiltiņu ņemt uzskaitē un regulāri pārbaudīt. «Latvijā gan ir daudz objektu, kuri nav nekādā uzskaitē. Arī Ozolnieku novadā grūti dabūt būvinspektoru, kas varētu uzlabot kārtību šajā jomā,» saka J.Vīgants. Viņš atceras, ka padomju laikos Ozolnieku meliorācijas uzņēmumam PMK – 13 uzbūvēt pie Garozas skolas tipveida gājēju tiltiņu bija vienkārši. «Tagad jau daudzi ar šādu pasākumu grib pelnīt. Vajag projektu, visādus saskaņojumus. Spēj tik maksāt,» dusmojas J.Vīgants. Viņš domā, ka gājēju tilta atjaunošanā jāaicina iesaistīties sponsori, piemēram, vietējais uzņēmums «E Daugava», jo vienai pašvaldībai to izdarīt būtu dārgi. «Neticu, ka to varētu paspēt uzbūvēt līdz 1. septembrim,» saka pieredzējušais J.Vīgants.
Trose zemē rūsēja
Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis, kas bija izbraucis uz avārijas vietu, spriež, ka tilta trose pārrūsēja tādēļ, ka tās enkurs krastā atradās zem zemes. «Pārējiem diviem trošu tiltiem Ozolnieku novadā (pie Mušķiem pār Misu un netālu no Ozolnieku vidusskolas pār Iecavu) troses pie enkura piestiprinātas virszemē, tādējādi mazāk rūsē un ir vieglāk kontrolējamas,» saka G.Rozītis
Sabrukušajam trošu tiltam pie Garozas pamatskolas nebija īpašnieka, un tas atradās divu privātīpašumu teritorijā. Pirms vairākiem gadiem Garozas pamatskolas darbinieki paši saviem spēkiem bija saremontējuši gājēju tilta koka konstrukcijas, taču par metāla konstrukciju pārbaudēm ziņu nav.
Ozolnieku domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis, kas šo jautājumu izvirzīja apspriešanai 12. aprīļa domes sēdē, sola – ņemot vērā, ka tilts ir stratēģiski svarīgs Salgales pagasta Garozas ciema iedzīvotājiem, pašvaldība plāno to izbūvēt no jauna un pārņemt savā bilancē. «Pašlaik pašvaldība strādā pie cenu aptaujas tehniskā projekta izstrādei un būvniecībai. Valstī pamainījusies likumdošana, un tilti tiek pieskaitīti pie trešās kategorijas būvēm, kas, iespējams, sadārdzinās un aizkavēs tilta būvniecību,» skaidro pašvaldības pārstāve Līga Tamberga.
Latvijas vēsturē traģiska gājēju tilta katastrofa notika 1984. gadā Siguldā. Nelaimi izraisīja sarūsējušas nesējtroses pēkšņa pārtrūkšana. Toreiz cieta tūristu grupa. 33 cilvēki no piecu līdz 15 metru augstuma nokrita Krimuldas pilskalna aizsarggrāvī. Seši cietušie notikuma vietā mira, bet deviņi guva smagus un vidējus miesas bojājumus. Arī šis gājēju tilts bija kvalificēts kā mazvērtīga būve un tam nebija saimnieka.
