Par garšaugiem kopumā var teikt, ka tie jāievāc pirms ziedēšanas.
Par garšaugiem kopumā var teikt, ka tie jāievāc pirms ziedēšanas. Tomēr īsto laiku nosaka tālākais to izmantošanas mērķis.
Ja vajag svaigas, smaržīgas auga lapiņas, tās var ievākt un lietot, tiklīdz stādiņš paaudzies, protams, atstājot pietiekamu lapu daudzumu auga tālākai izdzīvošanai.
Ievākšana
Kad garšaugs jāievāc – to nosaka, kuras auga daļas jāiegūst. Ja vēlamies tikai lapas, tās ievācam līdz ziedēšanai, kad vēl nav ziedpumpuru vai tie tik tikko veidojas. Lai arī vajadzīgas tikai lapas, tās neplūc, atstājot puskailus stublājus. Lapiņas ievāc ar visiem zariņiem, un pēc tam tās atdala. Ja grib iegūt lapas ar ziedstublājiem un ziediem, tās vāc pašā ziedēšanas sākumā vai pumpurošanas laikā. Ja nepieciešami spilgti, aromātiski ziedi, tie jānolasa ziedēšanas maksimumā, bet ne pārziedējuši.
Vasarā, garšaugus laikus apgriežot, var iegūt divas ražas. Ir pierādījies, ka pirmās ražas labākais termiņš ir jūnija vidus. Līdz vasaras beigām augi ataug. Precīzu otro vākšanas laiku nosaka meteoroloģiskie apstākļi attiecīgā veģetācijas periodā. Parasti tas ir augusta vidus, jo tad augi līdz aukstumam paspēj nostiprināties un necieš pārziemojot.
Lai arī kādas garšaugu daļas ievāktu, tas jādara sausā, saulainā laikā dienas pirmajā pusē, kad rīta rasa apžuvusi, bet saule augus vēl nav sakarsējusi. Tomēr dažkārt, sevišķi mākoņainā laikā, ēterisko eļļu augos ir vairāk tieši dienas otrajā pusē. Pēc seniem zemkopju ticējumiem, augi būtu vācami jaunā mēnesī, jo tad tiem vajadzētu būt aromātiskākiem un žāvējot labāk jāsaglabā kvalitāte.
Kā visur, arī garšaugu ievākšanā ir dažādi varianti. Dekoratīvām sauso augu kompozīcijām noderīgi var būt pārziedējuši, pat sēklu gatavošanās laikā vākti augi, piemēram, rūta, salvija, koriandrs, lupstājs. Daudzgadīgie garšaugi – timiāns, izops, salvija, lavanda – ziemā zem sniega savas lapiņas daļēji saglabā, tā ka nelielam patēriņam varam tās izrušināt arī aukstajā laikā.
Žāvēšana
Garšaugu žāvēšanai ir vairāki kopīgi ieteikumi. Smaržīgu, aromātisku augu ieguvei žāvēšanas temperatūrai vajadzētu būt
22 līdz 35o C robežās. Nav pieļaujams tiešs apgaismojums. Tumsā labāk saglabājas dabiskais krāsojums. Žāvēšanas vietai jābūt ar labu gaisa cirkulāciju un tādai, lai augus pēc iespējas mazāk ietekmētu gaisa mitruma svārstības vakarā, naktī, lietainā laikā. Kvalitātes garants ir arī īss žāvēšanas laiks. Žāvējot pavisam nedaudz, augus plānā kārtiņā izlīdzina uz papīra vai audekla un, ievērojot iepriekš teikto, izžāvē. Vienkāršākais un arī daiļākais žāvēšanas veids ir sasiet augus sašķīšos un pakarināt ēnainā vietā ar labu gaisa «staigāšanu». Smaržīgās, krāsainās augu slotiņas ir jauks akcents klētiņas, pirts vai citai paspārnei, nojumei, kāpņu telpai, bēniņiem.
Garšaugus var sasiet ne vien slotiņās, bet arī mazos, skaistos pušķīšos. Tos sakarina virtuvē pie plīts, kamīna vai uz kāda pinuma malām. Tā reizē ar žāvēšanu izdekorēsim savu mājokli, bet buķetītes noderēs arī apsveikumiem, dāvanām ar nozīmi, ļaujot runāt ziedu valodai. Ja augi nav sasieti pārāk blīvi, temperatūra un vēdināšana ir pietiekama, žāvēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt desmit dienu.
Var gadīties, ka žāvējot garšaugi apput. Lai no tā izvairītos, saišķīšus vajag likt palielās papīra turzās vai arī kartona kastēs ar ventilācijas caurumiņiem. Tāpat rīkojas arī tad, ja ievākti augi ar sēklām, lai žūstot un izbirstot tās nepazustu.
Smaržīgie garšaugi vieni paši un arī kopā ar citiem augiem lieliski noder visdažādākajās sauso augu kompozīcijās. Lai tie būtu kvalitatīvi gan izskata, gan smaržas ziņā un kā jau garšas augus tos varētu arī piebērt kādam ēdienam, žāvēšanai nevar izmantot tos paņēmienus, kurus lieto dekoratīvo augu sagatavošanai.
Laba metode ziedošu garšaugu sagatavošanai ir žāvēšana papīra vai auduma rullī. Nepieciešams pietiekami garš papīrs vai audums. Uz tā rindiņā blakus citu citam izvieto augus, sarullē, atkal saliek, rullē un tā tālāk. Pārāk cieši un blīvi to nevajag darīt, bet tā, lai augi, rulli noliekot stāvus, nekristu laukā un caur rulli brīvi cirkulētu gaiss. Šādi sagatavotus, augus liek vējainā, siltā vietā, un, ja visi apstākļi optimāli, jau pēc piecām vai septiņām dienām tie ir izžuvuši. Augus vislabāk uzglabāt sausās telpās kartona kastēs, starp to kārtām liekot papīru.
Ātri – no vakara līdz rītam – sausus garšaugus var iegūt, ja ir malkas plīts. Kad tās virsma padzisusi, plānā kārtā uz papīra vai auduma izklāj iepriekš ēnā apvītinātus (nevis savītušus) augus. Tādam pašam nolūkam izmanto no lielā karstuma un liekā mitruma izvēsinātas pirtiņas lāvas.
Ja nav iepriekš aprakstīto iespēju, var izmantot ātro žāvēšanu. Augus plānā kārtā izvieto uz pannas, kura izklāta ar papīru. Elektrisko cepeškrāsni noregulē zemākajā temperatūras režīmā, durvis atstāj vaļā. Garšaugus, kuriem daudz sulīgo daļu, iespējams kvalitatīvi un ātri izžāvēt, uz īsu laiku paaugstinot temperatūru. Izmanto cepeškrāsni un rīkojas, kā iepriekš aprakstīts, tikai temperatūru uztur augstāku (apmēram 60o C). Augi ik pa brīdim jāpārcilā un jāizņem no krāsns atvēsināt. Šādas žāvēšanas ilgums ir apmēram 20 minūšu, ilgāk to darīt nav ieteicams, jo augu aromāts var aiziet gaisā. Par kvalitāti liecina augu dabiskā krāsa, tie nesabirst un spēcīgi, patīkami smaržo.
Mazu daudzumu garšaugu var izžāvēt arī mikroviļņu krāsnī. Lapiņas vienā kārtā ieliek starp salvetēm un ievieto krāsniņā uz apmēram minūti.
Aromatizētās eļļas un etiķi
Aromatizētās garšaugu eļļas un etiķi ir lieliski dažādos salātos, marinādēs, mērcēs un citās piedevās.
Aromatizētas eļļas un etiķa pagatavošanai izmanto jebkuru augu eļļu, vislabāk tādu, kurai pašai nav īpaša aromāta. Noder dažādi etiķi: parastais galda, baltais vai sarkanais vīna, ābolu, rīsu un citi. Izvilkumu pagatavošanai priekšroka dodama svaigiem garšaugiem, taču, ja tādu nav, izmanto žāvētus (ievērojot aptuvenos mērus – svaigo garšaugu vajag apmēram divas reizes vairāk nekā žāvēto).
Eļļas un etiķa aromatizēšanai cenšas izvēlēties garšaugus ar aromātu saderību, bet to nosaka arī katra gatavotāja gaume. Tomēr, lai arī kāds ir augu sortiments, kā neiztrūkstošai sastāvdaļai jābūt ķiploka daiviņai. Tā kalpo par smaržu fiksatīvu, izlīdzinātāju un reizē akcentētāju.
Aromātiskos izvilkumus gatavo divos veidos. Vienu nosacīti dēvē par «lēno», otru – par «ātro» gatavošanu. «Lēnās» receptes ieteicēji ideju pamato ar dabisku, lēnu, pakāpenisku smaržu ievilkšanos, sajaukšanos un stabilizēšanos, līdz ar to iegūstot izsmalcinātāku aromātu buķeti. «Ātrie» gatavotāji apstrīd šo pamatojumu un iesaka šo procedūru veikt ātrāk, iegūstot ne sliktāku galarezultātu.
«Lēnā» recepte
Garšaugu lapas, ziedus, ķiploku daiviņu iepilda labi noslēdzamā stikla traukā līdz pusei. Aplej ar eļļu vai etiķi, līdz trauks ir pilns. Cieši aizver, noliek vēsā tumšā vietā gatavināties. Pēc piecām sešām nedēļām izvilkums ir gatavs lietošanai.
«Ātrā» recepte
1. variants. Sasmalcinātus garšaugus, ķiploka daiviņu līdz pusei iepilda stikla traukā, aplej ar eļļu vai etiķi un liek karsta ūdens peldē uz 20 minūtēm. Atstāj atdzist, ievilkties uz apmēram sešām stundām. Nolej caur sietiņu vai izfiltrē.
2. variants. Sasmalcinātus garšaugus, ķiploka daiviņu aplej ar mēreni karstu eļļu vai karstu (vārīt nedrīkst) etiķi. Kad maisījums atdzisis, ievilcies, apmēram pēc sešām stundām caur sietiņu nolej vai izfiltrē.
Uzglabājot vēsā, tumšā vietā, aromatizētā eļļa kvalitāti saglabā apmēram sešus mēnešus, bet etiķis – gadu.
