«Šajā kultūras nama rekonstrukcijas kārtā galvenā doma bija sakārtot skatuvi. Tās dēļi kopš ēkas būvniecības bija pamatīgi nodiluši un kļuvuši atskabargaini. Arī skatuves pakāpieni čīkstēja un grabēja,» situāciju pirms Līvbērzes kultūras nama remonta raksturo projekta vadītāja Ruta Medne.
Līvbērzes kultūras nama rekonstrukcijas projektu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, un tā pirmajā kārtā pērn pavasarī tika izbūvēta ieeja, izremontēts foajē un palīgtelpas, nomainīts zāles apgaismojums. Savukārt otrajā kārtā, kas noslēgsies 7. janvārī, veikts skatuves un pakāpienu remonts, kā arī rasts risinājums, kā ar salokāmas konstrukcijas palīdzību atdalīt lielo no mazā zāles. Nokrāsotas tumšas skatuves sienas, aizdarīti izdrupušie caurumi un plaisas, izremontētas palīgtelpas. Dažā labā bija pat izpuvušas grīdas un gaiss tik mitrs, ka nevarēja glabāt ne tērpus, ne aparatūru, stāsta kultūras nama vadītāja Laimrota Petrusa, priecādamās, ka nams ticis arī pie jaunas dušas telpas un karstā ūdens.Gatavojot projektu, jāpieaicina celtnieki«Projekta pirmā kārta izvērtās ļoti neveiksmīga. Būvnieki – SIA «Kubs» – bija «nodempingojuši» cenas, bet pēc tam nevarēja darbus izdarīt. Tos vajadzēja paveikt mēneša laikā, bet viņi ievilka no septembra līdz aprīlim. Otrā kārta jau iet daudz labāk,» sadarbību ar uzņēmumu «Būvnieks 07» uzteic projekta vadītāja Ruta Medne. Tomēr arī otrās kārtas darbi nav ritējuši bez aizķeršanās. Piemēram, nepilnīga projekta dēļ flīžu vietā foajē nācās ieklāt linoleju. Uztraucot arī jaunie skatuves dēļi, kas žūstot sākuši veidot spraugas. «Vismaz skabargu nav,» smej projekta vadītāja. Viņa pārliecināta, ka, taisot tāmes un sadarbojoties ar projektēStāju, vajadzētu būt klāt arī celtniekiem, kas ļautu izvairīties no pārpratumiem projekta īstenošanas gaitā.«Vēl mums ir sapnis par jauniem krēsliem. Mēģināsim startēt citās, piemēram, «Leader» programmās. Arī pašvaldība, iespējams, piešķirs tam savus līdzekļus,» turpina R.Medne, jokojot, ka kultūras nams, kas ir viens no lielākajiem Jelgavas novadā, tāpat kā Rīga nekad nav gatavs. Savulaik ēkai uzlikts jauns jumts, kurš gan līdzekļu taupības nolūkā netika nosiltināts, tāpēc aukstajā ziemā ticis pie milzīgām lāstekām. No padomju gadiem saglabātas vien metālā veidotas tautiskas kompozīcijas. «Tā ir mūsu atšķirības zīme,» min projekta vadītāja.Izpildīs īpašu rituāldejuJaunā skatuve un telpas 7. janvārī Līvbērzē tiks iemēģinātas koncertā «Kad sapņi piepildās…». Pašdarbības kolektīvu vadītāji šim notikumam par godu sagatavojuši īpašu rituāldeju. Kultūras namā patlaban darbojas septiņi kolektīvi – divas mūsdienu deju grupas, jauniešu deju kolektīvs, vidējās paaudzes deju kolektīvs «Miestiņš», folkloras kopa «Zemgaļi», vokālais ansamblis «Sekvence» un Tautas lietišķās mākslas studija «Līve». «Pēdējos pāris gados kultūras dzīve Līvbērzē sāk pamazām atdzīvoties. Cenšamies aicināt ciemos amatierteātrus, rīkot lielākus koncertus, uz kuriem ierodas skatītāji arī no kaimiņu pagastiem. Salabojām ekrānu, tagad var skatīties kino. Ja izdosies iegūt štata vietu, mums būs arī savs teātrītis, jo cilvēki vēlas spēlēt,» stāsta L.Petrusa.
