Jelgavā un novados sākta iedzīvotāju informēšana par iespējamo palīdzību plūdu gadījumā. Lielupē ledus iešana gaidāma marta otrajā pusē, taču īpaši lieli pali šopavasar netiek prognozēti.
Jelgavā pērn bija vieni no vērienīgākajiem plūdiem pēdējo desmit gadu laikā. To dēļ applūda plašas teritorijas, tika evakuēti 11 cilvēki un viņu mājdzīvnieki.Ar plūdiem rēķinās, bet īpaši nebaidāsEdvīns Peka no Rogu ceļa stāsta, ka viņa dārzs plūdus piedzīvo katru gadu un pērn ūdens atnācis arī līdz mājai. Bojā aizgājis daudz bišu. «Cēlām stropus augstāk, bet bites ir tādas, kas «sēžas» vecajā vietā, tāpēc daudzas noslīka. Mūs nopludina ne tik daudz Lielupe, cik novadgrāvis, kas gadiem nav tīrīts. Esmu informējis gan «Kulk», gan domi, bet nekā – katru gadu viens un tas pats. Pērn kaut ko tur tīrīja, bet nekas nopietns,» stāsta E.Peka. Ja vajadzēs evakuēties, palikšot pie dēla dzīvoklī, bet drošības labad viņš protokolā parakstās, ka nepieciešamības gadījumā piekrīt evakuācijai. Jelgavnieks prāto, ka plūdi būs arī šogad: «Jūra aizsalusi, upēs ledus biezs, meži vēl pilni ar sniegu – nekur jau tie nepaliks.»Lielupes ielā dzīvojošais Zigurds Biteriņš ir lielāks optimists un tic, ka šogad plūdi būs mazāki. Pērn, gatavojoties plūdiem, mājai apkārt divās kārtās salikti smilšu maisi, taču tie nav paglābuši no sētsvidus applūšanas. Izslīkušas un bojā aizgājušas tūjas. No evakuācijas nepieciešamības gadījumā Zigurds gan atteicās.Būšot mierīgākLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina informē, ka straujāka ledus kušana un plūdu draudi nav gaidāmi agrāk par 20. martu: «Pagaidām situācija ir mierīga – Lielupi un tās pietekas klāj ap 40 centimetru bieza ledus kārta. Arī ūdens līmenis upēs normas robežās un ir trīs metrus zemāks nekā bija pagājušā gada pavasara plūdos. Jau šīs nedēļas vidū gaisa temperatūra dienas laikā pakāpsies vairākus grādus virs nulles, taču naktī vēl valdīs neliels sals, kas ledus kušanu nepadarīs tik strauju.» Pagaidām izskatās, ka situācija Zemgalē būs labāka nekā pagājušajā gadā, jo sniega ir krietni mazāk un arī būtiski nokrišņi pagaidām netiek gaidīti, informē I.Nikoluškina. Pašvaldības policija plūdiem ir gatava, pārliecināta tās pārstāve S.Reksce. Jau pirms gada iegādāts jauns aprīkojums – vairākas laivas, glābšanas vestes un riņķi. Šogad pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» policijai nodevusi papildu aprīkojumu – motorlaivu, piekabi ar tentu un piekabes āķus patruļmašīnām.Šogad jau pirmie evakuētiePērn Jelgavas novadā plūdu dēļ pirmās ģimenes no mājvietām tika evakuētas 21. martā. Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone stāsta, ka apvienotā Jelgavas pilsētas un novada, Ozolnieku novada Civilās aizsardzības komisija analizē riskus, kas varētu rasties atkušņa laikā. Pašlaik tiekot kontrolēts upju ūdens līmenis, no meteoroloģiskajām stacijām saņemti mērījumi par situāciju Staļģenē, Jelgavā, Kalnciemā, kas ir plūdu apdraudētākās teritorijas. Šogad Jelgavas novada pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumus ar uzņēmējiem – autoceļu uzturētājiem, pārvadātājiem, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt to palīdzību. Iegādāts papildu inventārs – drošības vestes, sūkņi, laivas – un jau laikus tiekot gādāti smilšu maisi. Pēc pagastu pārvalžu iniciatīvas apziņoti iedzīvotāji. «Jau februāra beigās līdz ar pirmo atkusni no divām dārzkopības sabiedrībām tika evakuēti cilvēki, taču, ūdens līmenim nokrītoties, cilvēki atgriezās dzīvesvietās,» secina D.Kaņepone. Arī Ozolnieku novada Pašvaldības policija šajās dienās apmeklē Lielupes, Misas un Iecavas upju tuvumā dzīvojošos, lai informētu, kur vērsties plūdu apdraudējuma gadījumā, kā arī jautātu, vai būs nepieciešama evakuācija. Katru gadu pamest mājokli gatava ir tikai viena – daudzbērnu – ģimene, kas dzīvo Lielupes krastā Sidrabenes pagastā. Tomēr arī pērn, lai gan apkaime bijusi zem ūdens, māja palika neskarta un ģimenei prom nebija jādodas. «Lielākā daļa upju krastos dzīvojošo labi zina, kā rīkoties tādās reizēs, visiem ir arī laivas,» saka A.Joma un piebilst, ka arī pašvaldība pēc pērnā pavasara plūdu mācības papildinājusi glābšanas ekipējumu, piemēram, sagādājot jaunas laivas.
