Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.m klase – par nākotnes iecerēm, tagadni un arī nedrošību
«Nupat arī žetonu vakars bija, kas vēlreiz apliecināja, ka laiks ātri pagājis,» demonstrējot gaumīgus gredzentiņus ar skolas abreviatūru, apcerīgi spriež Jelgavas Valsts ģimnāzijas vecākā matemātikas klase, atskatoties uz trim kopā piedzīvotiem gadiem. Vēl mirklis, un sāksies eksāmenu drudzis, tad smaržos meijas un lielajam nezināmajam vārti būs vaļā, ko divpadsmitie tomēr sagaida ar piesardzīgu optimismu. Skaidrs, ka valstī ir krīze un nāksies pamatīgi pacīnīties, lai visu 30 jauniešu nolūkotajā galamērķī – augstskolā – tiktu un noturētos budžeta vietās. Vai spēs un izvēle vispār patiks – tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes vēl tikai būs.Augstāka latiņa«Braucām ekskursijās, kopā slēpojām, apmeklējām «Lāču maizes» ceptuvi, bet arī mācības bija foršas. Starpbrīžos visa klase kopā esam sēdējuši un diskutējuši par vēsturi un citiem mācību priekšmetiem, kā, piemēram, rīkoties kontroldarbos,» jaukākos mirkļus visas klases vārdā min Jūlija Guseva. Vai šis izglītības posms bija grūts? Kā kuram un kā kuru brīdi, turpina spriest jaunieši. Citu nedēļu pārbaudes darbi stājušies rindā, citu bijis brīvāks, bet «secinājām, ka tomēr labāk, ja mācības rit intensīvi, jo tā vieglāk sevi piespiest. Atslābsti, ja viens kontroldarbs pa visu nedēļu,» atzīst Maija Pušinska, atklājot, kāpēc pirms trim gadiem vispār izvēlēta matemātikas klase. «Latiņa m klasē tomēr ir augstāka. Citās, kur neprasa tik lielu centību, nedari visu iespējamo!» Tam piekrīt arī pārējie klasesbiedri, piebalsojot, ka viņu izvēlētajā novirzienā pasniegts vispusīgs kurss, kas paver plašākas studiju iespējas.Pārāk daudz informācijasKlases audzinātāja Kristīne Pugeja stāsta, ka šo intensīvo skrējienu, vienam aizejot un diviem pienākot, visi būs izturējuši, taču jaunieši atzīst, ka labprāt tajā būtu arī ko mainījuši. «Izglītības sistēmā tomēr kaut kas nav pareizi. Bieži mums dod pārāk daudz informācijas ļoti sarežģītā veidā. Mēs to iekaļam, bet nezinām, kā likt lietā. Pēdējos gados eksaktajos priekšmetos gan pāriet uz to,» atzīst Maija. Vidējās izglītības posmā varētu mazināties arī mācību apjoms. «Ja Izglītības un zinātnes ministrija domā, ka mācīšanās ir viss, kas mums būtu jādara, tad laikam visu arī var paspēt. Bet vēl taču ir citas aktivitātes pēc stundām!» norāda jaunieši, minot, ka kādi dejo, daudzi sporto, daži arī strādā un iesaistījušies citās nodarbēs.Jelgava, Rīga, Lielbritānija un ASVPatlaban svarīgākais ir gatavošanās eksāmeniem, ko divpadsmitie jau varējuši izmēģināt. «Nebija nemaz tik viegli,» atzīst klase, bažīgi apzinoties, ka jāsarauj vēl vairāk. Uz spēles taču likta studiju nākotne! LLU Pārtikas tehnoloģijas un Informāciju tehnoloģiju fakultātes, LU Juridiskā un Sociālo zinātņu fakultātes, Eiropas ekonomikas un biznesa studijas Stradiņa universitātē, Mākslas akadēmija ir tikai daļa no divpadsmito izvēles, bet kāds to izdarīs arī pēdējā brīdī. Jaunieši gan atzīst, ka viņus uztrauc augstākās izglītības sistēmā notiekošās svārstības. Tāpēc vairāki plāno studēt ārzemēs. «Anglijā, piemēram, par studijām jāsāk maksāt, kad tās beigušās, un šī maksa ļoti atkarīga no ienākumu līmeņa. Tur ir lēts apģērbs un pārtika. Dzīvošana līdzīgi kā Latvijā. Turklāt ir lielākas iespējas pašai salikt, ko vēlos mācīties, pie mums to īsti nepiedāvā,» stāsta Ieva Gilnere, kas Lielbritānijā iecerējusi studēt dizainu un ekonomiku. Savukārt Jānis Bērziņš plāno doties uz kādu ASV augstskolu, kur domā ne tikai mācīties, bet galvenais – spēlēt basketbolu. Vēl kādam prātā Dānija, bet pārējie raudzīsies mūsu pašu augstāko mācību iestāžu virzienā.«Dzirdēti varianti, ka nedēļā notiek vien divas lekcijas. Tāpēc mani uztrauc, vai augstskolā arī ko iegūšu vai tikai «pirkšu» diplomu,» spriež Egils Avots. «Latvijas augstskolas varētu paskoloties no ārzemēm, kur ir ļoti populāra moduļu apmācība. Piemēram, arhitekts apgūst tikai tos priekšmetus, kurus specialitātē tiešām vajadzēs. Vēl viņi piedāvā prezentācijas, grupu darbu, ne tikai lekciju klausīšanos,» min Armands Onzuls, kopā ar klasesbiedriem gatavodamies vienam no lielākajiem savas dzīves iznācieniem.