Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāju pieredzētais starptautiskos kursos Somijā. Irina Baikova, JVMV Valodu metodiskās komisijas vadītāja
«Katrs skolēns ir svarīgs – speciālā izglītība Somijā un Eiropā» – tāda bija «Erasmus +» programmas starptautisko kursu tēma, ko oktobrī Joensū Somijā kopā ar mani apguva arī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas (JVMV) direktora vietniece Daina Birkenbauma, lai kursos iegūtās zināšanas un pieredzi liktu lietā JVMV mācīšanas procesa kvalitātes uzlabošanai.
Nav labo un slikto skolu
Somijas skolēni rāda visaugstāko zināšanu līmeni pasaulē. Neticami, ka salīdzinājumā ar citām valstīm tik augstus mācību rezultātus viņi sasniedz, pavadot vismazāko stundu daudzumu mācoties. Turklāt valsts savai kvalitatīvajai un bezmaksas izglītībai tērē salīdzinoši mērenus naudas līdzekļus.
Pamatizglītība (no septiņu līdz 16 gadu vecumam) Somijā ir obligāta un sastāv no divu pakāpju skolas – zemākās (1.–6. klase) un augstākās (7.–9. klase). Pēc tam bērni dodas uz profesionālo koledžu vai turpina mācības licejā (11.–12. klase mūsu izpratnē). Līdz 6. klasei gandrīz visus mācību priekšmetus māca klases audzinātājs, vēlāk speciālos priekšmetus – citi skolotāji.
Skolēni apgūst dzimto valodu un literatūru (somu vai zviedru), otru valsts valodu, svešvalodas, dabaszinības, ticības mācību vai ētiku, vēsturi, sociālās zinības, matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, ģeogrāfiju, sportu, mūziku, vizuālo mākslu, rokdarbus, mājas ekonomiku un civilzinības.
Kāpēc izglītības sistēma Somijā tiek uzskatīta par veiksmīgāko pasaulē? Tās vidusskolas izglītības sistēmas septiņu principu izpratne palīdz atbildēt uz šo jautājumu. Pirmkārt, vienlīdzība. Somijas izglītības sistēma paredz, ka visiem skolēniem jāapgūst vienāda līmeņa izglītība, neizdalot labas vai mazāk labas skolas un klases. Visām skolām ir absolūti vienāda aprīkojuma bāze, vienādas iespējas un proporcionālas dotācijas no valsts budžeta. Tāpat netiek atbalstīta viena priekšmeta padziļināta mācīšana, atņemot laiku citiem, kā arī ir aizliegti skolotāju jautājumi un anketas, kas attiecas uz vecāku darbavietu. Somi arī nešķiro skolēnus pēc klasēm, mācību iestādēm, dotībām vai karjeras priekšrocībām. Gan ģeniālie, gan ar lielu attīstības atpalicību vai trūkumu (arī invalīdi) skaitās īpaši, bet mācās kopā ar visiem. Tāpat nav nedz mīļāko skolotāju, nedz ienīsto «mimru». Somijas skolotāji pilda tikai sava darba pienākumus.
Pedagogs pats pieņem lēmumu
Nākamais princips – viss bezmaksas. Mācības, pusdienas, ekskursijas, muzeji un ārpusklases aktivitātes, skolas transports, mācību grāmatas, kancelejas piederumi, kalkulatori, portatīvie datori. Jebkāda naudas vākšana no vecākiem ir aizliegta.
Galvenais skolotāju uzdevums mācīšanas laikā ir palīdzēt katram skolēnam veiksmīgi pabeigt skolu. Tāpēc ieviesta skolotāju autonomija – pedagogs pats pieņem lēmumu, ar kādām metodēm un uzdevumiem skolēnam apgūt programmu. Tāpēc visas programmas un plāni tiek adaptēti konkrētam skolēnam (tajā skaitā slimiem bērniem un invalīdiem). Stundas laikā bērni pilda dažādu grūtības pakāpju uzdevumus pēc individuāla plāna.
Somi uzskata – «Vai mēs gatavojam bērnus dzīvei vai eksāmenam? Mēs izvēlamies dzīvi!» Kontroldarbus un starptestus skolēni pilda tikai pēc skolotāja uzskatiem. Eksāmenu mums pierastā veidā somu skolās nav, izņemot obligāto testu pēc vispārējās vidusskolas beigšanas. Turklāt skolotāji neuztraucas par skolēnu rezultātiem un par to neatskaitās.
Iztiek bez inspekcijām
Izglītības sistēmas pamatā ir uzticība. Pirmkārt, skolu darbiniekiem un skolotājiem nav inspekciju, pārbaužu, skolu valžu, metodistu, kuri diktē mācību veidus. Izglītības programma ir vienota, bet tai ir vispārpieņemts raksturs. Otrkārt – pilna uzticība bērniem. Skolēns stundas laikā var nodarboties ar kaut ko sev interesantu, piemēram, lasīt grāmatu mācību filmas laikā.
Mācās tikai tas, kurš grib mācīties. Ja skolēnam nav intereses un spēju mācīties, tad bērnu orientē uz nesarežģītu, bet nākotnē noderīgu profesiju. Viņu «nebombardēs ar divniekiem». Lai palīdzētu atpazīt katra bērna talantus vai tieksmi uz noteiktu darbības veidu, skolas speciālists veic dažādas sarunas un testus. Taču skola kontrolē skolēna režīma ievērošanu. Ja skolēns neatnāk uz skolu, sociālais pedagogs uzreiz zvana viņa vecākiem un interesējas, kāpēc.
Somijas skola māca savus skolēnus pārdomāt un pašiem saņemt zināšanas. Jaunas tēmas skolotājs nestāsta – viss jau sen ir grāmatās. Ir svarīgi nevis iekalt formulas, bet prast lietot izzinošu literatūru, tekstu, internetu, kalkulatoru, iemācīties pašiem piesaistīt resursus problēmu risinājumiem. Tāpat skolas pedagogi neiejaucas skolēnu konfliktos, dodot viņiem iespēju pašiem sagatavoties vispusīgām dzīves situācijām un norūdīt prasmi par sevi pastāvēt.
Valstī pieņemta 10 ballu sistēma, bet līdz 7. klasei tiek likta mutiska atzīme – viduvēji, apmierinoši, labi vai teicami. Līdz 3. klases atzīmes vispār neeksistē. Ja skolēnam grūti mācīties parastajā klasē, viņam vienmēr būs vieta speciālajā klasē, kur mazāk skolēnu. Bet līdz tam viņam tiek sniegta dažāda palīdzība un atbalsts. Skolas speciālisti ar skolēnu, kam nepieciešama palīdzība, strādā konfidenciāli.
Vēl interesanti – visas Somijas klases ir aprīkotas ar modernām tehnoloģijām. Pamatskolās, vidusskolās un augstskolās bieži izmanto lomu spēles, dažādus radošus uzdevumus. Meitenes un puiši mācās kopā gatavot zupu, taisīt mēbeles un citas dzīvē noderīgas mantas. Ja bērns ir no ārvalstīm, somu valodu viņš mācās kā svešvalodu. Jebkurš vecāks var ieiet klasē un pavērot stundu. Profesori no universitātes arī strādā skolās, lai vērotu mācību procesu un piedāvātu labāko problēmu risinājumu. Somijā ļoti attīstīta atgriezeniskā saite starp institūcijām, kā arī vecākiem un skolu. ◆
