55. Latvijas Sporta veterānu – senioru sporta spēles šogad aizrit valsts jubilejas zīmē, un tas atspoguļots arī svarīgā pasākuma nosaukumā – Latvijas Simtgades sporta spēles. “Izvērtējam valsts simts gadus arī sportā. Valdības apstiprinātajā simtgades atzīmēšanas programmā veterānu spēles ir vienīgais lielais sporta pasākums,” uzsver Latvijas Sporta veterānu savienības (LSVS) prezidents un Simtgades spēļu direktorāta vadītājs Daumants Znatnajs, piebilstot, ka vairāki spēļu dalībnieki savos 90 un 80 gados ir Latvijas valsts līdzinieki.
Lielā mērā tāds ir arī 1938. gadā Jelgavā dzimušais D.Znatnajs, kas ar sportu bijis saistīts kopš skolas gadiem, šajā jomā ieguvis arī augstāko izglītību un visu savu darba mūžu aizvadījis dažādos ar sporta dzīves organizēšanu saistītos amatos. Kopš 1996. gada viņš vada veterānu sporta organizāciju, kuras rīkotās aktivitātes senioru vidū gūst arvien lielāku atsaucību. “Cilvēkiem patīk sistēma. Tāda kā mūsu spēles, par kurām vairs nejautā, vai būs, bet tikai kad un kur,” pārliecinājies “Ziņu” sarunbiedrs.
2016. gadā D.Znatnaja nopelnus novērtējusi Latvijas Ārstu biedrība, piešķirot balvu par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā. Bet patlaban viņa un kārtējās apspriedes laikā Zemgales Olimpiskajā centrā sastaptās darba grupas rūpju lokā ir Simtgades spēles, kuru centrālais pasākums ar volejbola, basketbola, rokasbumbas, futbola fināliem, vieglatlētikas, peldēšanas, smaiļošanas un kanoe sacensībām, svinīgu atklāšanas ceremoniju un neiztrūkstošo sportistu balli norisināsies 21. un 22. jūnijā Jelgavā.
– Atklāšanas parāde, kā noprotams, saulgriežu laikā iecerēta īpaši krāšņa. Vai ir arī kādas atšķirības pašā sporta sacensību programmā?
Līdzšinējo 20–22 sporta veidu vietā tā paplašinājusies līdz 30. Seši ir ziemas un pavasara, no pārējiem jau minētajās divās jūnija dienās deviņi notiks Jelgavā, bet citi arī Salaspilī, Dobelē, Bauskā, Ķekavā, Valmierā un Madonā. 21. jūnija vakarā visi sapulcēsies uz centrālo pasākumu Zemgales Olimpiskajā centrā. Varu atklāt, ka parādi vadīs leģendārais sporta komentētājs Gunārs Jākobsons.
– Cik cilvēku gaidāt dalībniekos?
No pusotra līdz diviem tūkstošiem. Tā kā sacensības notiek vairākās vecuma grupās (vieglatlētikā, piemēram, sievietēm un vīriešiem kopā 13 grupas), labāko trijniekam esam sagādājuši ap 4000 medaļu un diplomu, bet dalībnieka sertifikātu piemiņai saņems ikviens.
– Iepriekš pieminējāt atskatu uz simtgadi sportā.
Klajā nāks sporta dēļ represētajiem un bojāgājušajiem treneriem un sportistiem veltītā albuma otrais izdevums. Pirmais iznāca pirms pieciem gadiem, tagad informācija papildinājusies, esam apzinājuši ap 180 šādu cilvēku.
– Vai ārzemju tautieši atsaucas līdzdalībai spēlēs?
Reklamējam un aicinām. Vispār jau spēles visus gadus ir bijušas atklātas, bet ārzemju tautiešu atsaucībā nedomāju, ka jelkad pārsniegsim 1990. gadu, kad sagaidījām ap pusotru simtu. Starp citu, esam aplēsuši, ka mūsu spēlēs piedalījušies 16 dažādu tautību Latvijā dzīvojoši sportisti.
– 60. gados aizsāktā veterānu sporta kustība ar tās gadskārtējām spēlēm tiek vērtēta par plašāko un aktīvāko Latvijā.
Kustība tiešām neapsīkst. Var teikt, ka pēdējos gados tās dalībnieku vecums audzis, bet starptautiskā konkurencē izcīnīto ap 600 medaļu skaits savukārt liecina, ka esam viena no aktīvākajām senioru kustībām arī Eiropā un pasaulē.
