Steidzu darīt savus radošos darbus, jo saprotu, ka pēc 1. septembra, kad atsāksies mācības Kalnciema vidusskolā, kur iešu 11. klasē, un Jelgavas Mūzikas skolā, kur iešu akordeona spēles 5. klasē, visam citam brīva laika būs mazāk. Esmu priecīgs, ka man izdevies atrast savu producentu – Jāni Ozoliņu, kas gatavojas izdot disku ar manām dziesmām. Šonedēļ kopā ar dziedātāju un kaimiņu Kārli Ārgali-Straumēnu strādājām producenta ierakstu studijā Pierīgā. Ja veiksies, kā plānots, drīzumā iznāks disks, kurā būs gan liriskas, gan patriotiskas dziesmas ar Kornēlijas Apškrūmas, Alfrēda Krūkļa, Edvarta Virzas un citu dzejnieku vārdiem. J.Ozoliņš nāk no trimdas latviešiem un pirms dažiem gadiem pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Viņš mani uzaicināja sarakstīt opereti «Kad mēs bijām jauni, tad tā negāja», ko pēc diviem gadiem paredzēts uzvest vienā no latviešu centriem Amerikā. Arī šim darbam tagad veltu laiku. Mans sirdsdarbs ir arī novadpētniecības materiālu papildināšana par veco Kalnciema pagastu. Tas atradās tagadējā Valgundes pagasta ziemeļu daļā, un tam nav tieša sakara ar tagadējo Kalnciema pagastu, par ko teritoriālās reformas rezultātā pārvērsta Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju. Nākamajā tūrisma sezonā plānojam iekārtot ekspozīciju par Kalnciema pagasta vēsturi mūsu mājās – Tīreļu ciema Kraujās. Materiālu savākts daudz, un ir arī idejas, kā tos izkārtot. Būdams aizrautīgs gleznotājs, gatavojos trim izstādēm. Septembra pirmajā pusē gleznas izstādīšu Kalnciema ciemata bibliotēkā, pēc tam sabiedriskajā centrā «Avoti» Valgundē, bet novembrī – Rīgā, kultūras centrā «Imanta». Karstums, šķiet, beidzies, taču ceru, ka laiks nebūs apmācies, jo, ja nav gaismēnu, parasti negleznoju. 3. septembrī «Avotos» būs Jelgavas un Ozolnieku novadu Grāmatu svētki, kur esmu aicināts pastāstīt par savu šogad iznākušo grāmatu «Kalnciema – Klīves baznīca», kurā apkopoju vecā Kalnciema pagasta dievnama vēsturi. Ar kādas partijas atbalstu Jelgavas tipogrāfijā nodrukāta grāmatas papildtirāža. Tā kā man vēl ir 17 gadu, oktobrī vēlēt neiešu, taču, domājot par sabiedriskajām norisēm, šaubos, vai pavērsīsies kas jauns. Visdrīzāk būs tie paši vēži, tikai ar citām nostādnēm – citās kulītēs. Mani uztrauc, ka maz tiek domāts par kultūrvēsturiskām vērtībām. Kalnciema – Klīves baznīca brūk kopā, bet sabiedrībai tas šķiet mazs kultūras objekts, kuram var paiet garām. Šonedēļ tika aktualizēta Bībeles mācīšana skolās. Dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram vajadzētu būt izvēles iespējām. Taču Bībeles pamatu apgūšana skolā, manuprāt, varētu nākt par labu. Jaunietim, kurš atnāk uz dievnamu, vajadzētu jau būt zināmam priekšstatam, kas tur notiek.
