Monta Mušinska, 14 gadu: Mācos Jelgavas 1. ģimnāzijā. Ar 1. septembri būšu 8. klases skolniece. Jāsecina, ka uz skolu gribas, bet, lai man piedod skolotāji, ne jau mācību dēļ.
Monta Mušinska, 14 gadu
Mācos Jelgavas 1. ģimnāzijā. Ar 1. septembri būšu 8. klases skolniece. Jāsecina, ka uz skolu gribas, bet, lai man piedod skolotāji, ne jau mācību dēļ. Gatavošanās skolai vienmēr ir bijis svarīgs process. Jādomā, no kādām grāmatām mācīšos, kādas klades izmantošu un ar kādām pildspalvām rakstīšu.
Godīgi sakot, it nemaz vēl neesmu sagatavojusies. Slinkums. Galu galā vasara ir tik aizraujoša! Taču pavisam drīz labošos, izstaigāšu visus Jelgavas kancelejas preču veikalus un iegādāšos mācībām nepieciešamos piederumus.
Arī par 1. septembra ietērpu vēl neesmu domājusi, taču baltā blūzītē un melnos svārkos noteikti neiešu. Domāju, ka pirkšu kaut ko vienkāršu un ērtu, lai vēlāk to varu izmantot arī ikdienā.
Patiesībā pirmās skolas dienas ļoti gaidu. Tad beidzot satikšu savus draugus un sen neredzētos klasesbiedrus, ar kuriem nekad nav garlaicīgi.
Esmu domājusi arī par to, ka skola no vecākiem prasa milzīgus līdzekļus – katrs sīkumiņš (kaut vai dzēšgumija!) maksā naudu.
Visiem skolas laiku gaidošajiem cilvēciņiem gribu teikt: «Mācīties vienmēr ir bijis grūti. Tāpēc – turieties!»
