Pasaulē kārtību mēģina ieviest daudzas lielākas un mazākas starptautiskas organizācijas.
Pasaulē kārtību mēģina ieviest daudzas lielākas un mazākas starptautiskas organizācijas. Sākot ar tādām pazīstamākajām kā ANO, NATO, ES, NAFTA un beidzot ar daudz mazāk zināmām un dzirdētām. Ir viens liels “bet” attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un viņu ietekmi uz lietu kārtību pasaulē. Minētās ir to dalībvalstu veidotas un vairāk vai mazāk koleģiāli vadītas. Tajā pašā laikā ir citi šķietami neformāli pasākumi, kuru ietekme uz pasaulē notiekošo nav mazāka, varētu pat teikt — tie ir virzītājspēks. Vispirms jāmin globālās ekonomikas jautājumiem veltītais forums, kas notiek Šveices kūrortpilsētā Davosā. Tajā bez pasaules ekonomiku velkošo valstu finanšu ministriem parasti ierodas ietekmīgi finansu dūži. Davosā “pilnīgi nejauši” uz ekonomistu diskusijām ieklīst arī dažas labas valsts pirmās personas.
Daudz nozīmīgāks ikgadējais forums ir tā dēvētais G8 sammits. Reizi gadā tiekas astoņu pasaules vadošo valstu, kuru ietekme uz globālajiem ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem ir vislielākā, – ASV, Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Itālijas, Japānas, Vācijas un Krievijas – vadītāji. Deviņdesmito gadu sākuma Krieviju, ja neņem vērā iespaidīgo kodolpotenciālu un izejvielu pārbagātību, par lielvalsti varēja uzskatīt tīri nomināli. Tajā pašā laikā jāsecina, ka kopš deviņdesmito gadu beigām (īpaši ar tās prezidenta Vladimira Putina rokām) tā savu ietekmi ar taisniem un ne tik taisniem līdzekļiem ir panākusi. Šonedēļ visi astoņi satiksies Krievijā, Sanktpēterburgā.
Zināms, ka galvenā tikšanās tēma būs enerģētisko izejvielu piegāžu drošība.
Spriedze ES un Krievijas attiecībās saistībā ar energonesēju piegādēm palielinājās janvārī, kad Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom”, kas nodrošina ceturtdaļu no Eiropas dabasgāzes patēriņa, cenu domstarpību dēļ pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai. Tas neizbēgami ietekmēja arī dabasgāzes piegādes citām Eiropas valstīm. Pēc tam ES gan sākusi pārskatīt enerģētikas politiku, meklējot citus enerģijas veidus un piegādātājus. Tajā pašā laikā “astoņnieka” dalībniece Vācija uz savu galvu noslēdza gāzesvada pa Baltijas jūru būves projektu ar Krieviju, nekonsultējoties ar citiem. Ekologi brīdinājuši, ka cauruļvada celtniecība var uzjundīt ķīmiskās vielas no jūras dzelmes un saindēt ūdeni. Bīstamās vielas Baltijas jūrā atrodas kopš Otrā pasaules kara un 50. gadiem, kad tās jūrā nogremdēja PSRS. Ja vēl ņem vērā, ka Krievijas parlaments “Gazprom” iecēlis leģitīmā eksportētāja monopolista lomā, ticamākais, atlikušajam “septiņniekam” būs ko pajautāt Putina kungam, kas norādījis, ka Rietumu prasības varētu izpildīt tikai pret ievērojamu piekāpšanos citās jomās.
Kādās? Piemēram, palūgt ne ar pušplēstu vārdu nepieminēt iespēju aizliegt Krievijas specdienestiem rīkot operācijas, kur vien ienāk prātā pasaulē, ja vien Krievija uzskatīs, ka iznīcināti tiek teroristi un aizsargātas valsts vitālās intereses. Tikpat labi Krievija var piespiest neapmierinātos “iejūtīgi” paklusēt par Irānas kodolprogrammu, kā arī antisemītisma un fašisma ideju uzplaukumu pašā Krievijā. Jo īpaši, ja šī problēma pēdējā laikā aktuāla arī Rietumeiropā.
G8 sammita sakarā vērts minēt kādu gana sadzīvisku lietu. Parasti visi līdzšinējie sammiti notikuši tā saucamo antiglobālistu ālēšanās paēnā. Būs interesanti pavērot, kā Krievija tiks galā ar šo problēmu, ja ņem vērā bieži izskanējušo domu, ka gluži bez ārēju spēku palīdzības dauzoņas nebūs iztikuši.
