Jau pēc raksta “Latvju zeme vaļā stāv” publicēšanas 25. novembra “Ziņās”, redakcija saņēma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildes vēstuli uz jautājumiem par austrumu robežas izbūvi no 2015. līdz 2019. gadam, kad kriminālprocesa dēļ tā tika pārtraukta. No iepriekš publicētā ir zināms, ka kriminālprocesā celta apsūdzība būvsabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājam Mārim Peilānam, kā arī agrākajam Valsts robežsardzes komandierim Normundam Garbaram un vēl dažām personām. “Ziņas” lūdza Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurori Ilzi Līviņu, kuras pārziņā ir trīs lietas, kas saistītas ar celtniecības darbiem uz robežas, atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
Vai uzņēmuma “Igate” vadītājs Māris Peilāns daļēji atzīst kādu savu vainu vai arī pilnībā noliedz to? Vai viņš sadarbojas ar Ģenerālprokuratūru iespējamā nozieguma izmeklēšanā?
Prokurore: “Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, neskarot izmeklēšanas intereses un Māra Peilāna aizstāvības pozīcijas.” No citām publikācijām medijos zināms, ka ne M.Peilāns, ne būvuzraugs Valērijs Blusa apsūdzībai nepiekrīt.
Vai ir saņemtas sūdzības no robežsardzes, ka kaut kas būtu izbūvēts nepareizi un nekvalitatīvi, apkrāpjot valsti?
Prokurore: “Informācija saņemta no Valsts kontroles ziņojuma, kā arī veicot izmeklēšanas darbības. Pirmstiesas izmeklēšana notiek pret vairākām personām, tostarp pret M.Peilānu. No Valsts robežsardzes nav saņemts iesniegums ar lūgumu atzīt par cietušo. Nav arī saņemts Valsts robežsardzes mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikums.”
No Valsts kontroles mājaslapas (publicēts 2021. gada 19. augustā): “2020. gada janvārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas. Šī revīzija vairākkārt piesaukta kā iemesls, kāpēc kavējas Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve. Tāpēc ir svarīgi atskatīties, kādi bija revīzijas secinājumi un kā tie attiecas uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas izbūvi.
Šajā revīzijā revidenti bija vērtējuši, vai atbildīgo iestāžu rīcība un pieņemtie lēmumi ir nodrošinājuši, ka valsts budžeta līdzekļi Latvijas–Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai ir izlietoti likumīgi un efektīvi. Tobrīd Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi (neskaitot četru tiltu būvniecību) vēl nebija sākušies. Tādēļ revīzijā konstatēto trūkumu Latvijas–Krievijas valsts robežas būvniecībā ātrai novēršanai Valsts kontroles ieskatā bija jāsekmē tiesiska un efektīva Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve.”
Kas ir konstatējis neatbilstības projektam, un vai ir ziņas, ka šīs neatbilstības ir nākušas kādam par sliktu?
Prokurore I.Līviņa LTV1 analītiskajam raidījumam “De facto” skaidroja, ka izmeklēšanā konstatēts, ka Krievijas robežas izbūvē “uz papīra” ir vairāki objekti, par kuru izbūvi un nodošanu Valsts robežsardzes amatpersonas ir parakstījušas aktus un par kuriem ir samaksāta nauda būvniekam, bet faktiski dabā tie nemaz nepastāv.
Kāda Ģenerālprokuratūras ieskatā ir Latvijas valstij nodarītā skāde? Par kādu summu valsts ir apkrāpta?
Prokurore: “Kriminālprocesā, kurā pirmstiesas izmeklēšana tiek veikta pret vairākām personām, tostarp arī pret M.Peilānu, apsūdzībā norādītā izkrāptā kopējā summa ir 6 896 684,82 eiro.”
Kad kriminālprocess varētu nonākt tiesā?
Prokurore: “Kriminālprocesā, kas ierosināts 2021. gada 13. septembrī, ir celtas apsūdzības piecām personām, tostarp arī M.Peilānam. Pirmstiesas izmeklēšanu plānots pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, tomēr minētais termiņš atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Kriminālprocess daļā pret N.Garbaru un M.Peilānu sākotnēji veikts pret abiem kopā. Šobrīd atsevišķā lietvedībā no pamatlietas ir izdalīti vairāki kriminālprocesi, tostarp pret N.Garbaru un jau minētais – pret vairākām personām, tostarp pret M.Peilānu.”
No publikācijām par būvdarbiem uz robežas vēl zināms tas, ka pie kriminālatbildības tiek saukts arī “Igates” apakšuzņēmējs par nozāģēto koku zādzību 180 tūkstošu eiro vērtībā.
Saņemta arī Valsts robežsardzes preses sekretāres Kristīnes Pētersones atbilde uz “Ziņu” jautājumu, vai robežsardzei ir pretenzijas pret būvsabiedrības “Igate” darbu.
“Attiecībā uz jautājumiem, kas tiek izmeklēti kriminālprocesā, piemēram, kas pareizi vai nepareizi, kvalitatīvi vai ne, kā arī, kādas nepilnības konstatētas un vai apkrāpta valsts, jājautā ir kriminālprocesa virzītājam. Kas attiecas uz būvniecības projektu, tad būvniecības darbu izpildes gaitā ir pieļaujamas atkāpes no būvprojekta. Taču dotajā gadījumā netika veiktas attiecīgās izmaiņas būvprojektā un saskaņoti grozījumi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
K.Pētersone arī piebilst, ka sakarā ar Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieka ģenerāļa Jura Martukāna morālo kaitējumu no Ģenerālprokuratūras ir saņemta vēstule, kurā izteikta atvainošanās par nepamatotu aizturēšanu un daļēji apmierināta prasība par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
