Dobeles 1. vidusskolas direktore Ģertrūde Zabašta uzskata, ka šo vārdu nest ir jāprot. Tas prasa būt apvaldītai, cēlai, gudrai un saprotošai.
Dobeles 1. vidusskolas direktore Ģertrūde Zabašta uzskata, ka šo vārdu nest ir jāprot. Tas prasa būt apvaldītai, cēlai, gudrai un saprotošai.
Pirms daudziem gadiem, kad Zabaštas kundzes māmiņa vēl tikai gaidīja piedzimstam savu meitu, viņa, guļot slimnīcā, bijusi patiesi nobažījusies, vai bērniņš pasaulē nāks vesels. Palātas biedrene mierinājumam iedevusi poļu ticīgo aizstāves svētās Ģertrūdes svētbildi, un māmiņa, dzemdības gaidīdama, ar to bieži sarunājusies. Kad tik ļoti mīlētā meitiņa pasaulē ieradusies vesela un skaista, pateicībā Dievam viņai mazajai devusi Ģertrūdes vārdu.
Ģertrūde Zabašta atceras, ka jau kopš bērnības viņa saukta par Getu un Getiņu, jo vienmēr bijusi nobrāztiem ceļgaliem un pēc dabas ļoti dauzonīga. Šādai draiskulei nepavisam nepiedienējās tik lepni skanošs vārds, tādēļ, to labi apzinoties, skolas laikā meitene pati sev izdomājusi citu – Gita. Ar to viņa dzīvo joprojām – tā viņu labprāt uzrunā kolēģi un mīļie tuvinieki. Tikai pēdējos, jau brīvās Latvijas gados, mācoties būt demokrātiskai un pilnveidojot sevi, kā arī virzoties pa karjeras kāpnēm, Zabaštas kundze nonākusi pie atziņas, ka ir tiesīga nest savu vārdu, kas tulkojumā nozīmē spēks un uzticība. Direktore smej: tagad man ir taisna mugura un es māku sevi apvaldīt, tātad varu būt Ģertrūde un ar to ļoti lepojos.
Zabaštas kundze uzskata, ka tēva un mātes dotā nesavtīgā mīlestība un svētība viņai vienmēr nesusi veiksmi un iemācījusi domāt labas domas un darīt labus darbus. Kaut arī Zabaštas kundzes mātei daudzie gadi liedz darīt labos darbus ārpus mājas, viņa turpina domāt labas domas, kas tiek ieadītas zeķēs. Tās ar meitas starpniecību tiek nodotas citiem, un māmiņa priecājas, ja atkal ir sastapts cilvēks, kam dāvāt zeķes ar labajām domām.
Kaut arī Ģertrūde Zabašta sevi uzskata par darbaholiķi, ģimenei vismaz viena diena nedēļā tiek ziedota pilnībā. Bieži vien kopā ar meitām un vīru tiek braukts lūkot galvaspilsētas piedāvātos labumus – teātra izrādes un izstādes – vai arī gluži vienkārši baudīts kopābūšanas prieks.
Ģertrūdei Zabaštai vārdadienā vēlam saglabāt savu nerimstošo darba sparu, dzīvesprieku un sastapt daudz cilvēku, kam dāvāt mātes adītās zeķes. Tāpat svētkos sveicam citas šā vārda īpašnieces, kā arī Gerdas.
