Mēdz teikt, ka darbu uz mājām nevajag nest. Tur laiks jāvelta ģimenei. Bet kā lai distancējas no darba zemnieku saimniecībā – vietā, uz kuru darbs nemaz nav jānes?
Mēdz teikt, ka darbu uz mājām nevajag nest. Tur laiks jāvelta ģimenei. Bet kā lai distancējas no darba zemnieku saimniecībā – vietā, uz kuru darbs nemaz nav jānes? Tas jau ir visapkārt. Pat ģimenes brokastu galds nav pasargāts no runām par saimniecību. Varbūt tā jābūt, jo zemniecība – tas ir dzīvesveids!
Tā tas ir, piekrīt Smaida un Kārlis Svikļi. Viņu vairāk nekā 15 gadu garajā saimniekošanas laikā gājis visādi. Reiz pat bijušas brokastis, ja tā tās var nosaukt, kad katrs nosēdies savā galda galā, bet pa vidu – maizes rika. Viss. Vairāk nav bijis, par ko nopirkt ēdamo. Bet arī tad saimnieku pāris nezaudēja optimismu. Skatījās viens otram acīs un smējās. Viņi prata visai draņķīgo situāciju uztvert ar veselīgu humora un ironijas devu.
Ideja par mašīnu ringu
“Kaijās” darba diena sākas ar brokastīm. Tās var pielīdzināt kārtējo darbu plānošanai, kāda notiek jebkurā uzņēmumā. Tikai zemnieku saimniecībā plānošana norit brīvākā gaisotnē, mājās. Iespējams, tieši kādu brokastu laikā K.Sviklim prātā ienāca lieliskā ideja par, kā viņš to sauc, mašīnu ringu. Tas piederas maziem zemniekiem. “Piemēram, ja kaimiņam sējmašīna ir brīva, viņš brauc palīdzēt sēt kolēģim. Tā cits strādā citam, un piemaksā tikai tas, kura pakalpojums bijis ar mazākām izmaksām, tā izlīdzinot starpību. Nauda turpat mūsu starpā vien grozās,” mašīnu ringa būtību izskaidro saimnieks. Viņš bijis Zviedrijā, kur kooperēšanās arī mazo zemnieku starpā norit veiksmīgi. Skandināvu piemērs ir labs, taču diemžēl pie mums vēl nenostrādā. Cilvēki tam nav gatavi. “Neuzticas cits citam. Tas padomju laiku kolhozu iespaidā. Turpretī veiksmīgai kooperācijai zemniekiem jābūt vienotiem un ļoti godīgiem, tad tā lieta var aiziet,” spriež K.Sviklis.
Strīdas ar radio
Svikļa kungs pieredzi meklējis pie zviedru, somu, dāņu un citu valstu kolēģiem. Turienes ievērojami lielākais valsts atbalsts lauksaimniekiem, graudu iepirkuma cenas un citas tēmas arī ietilpst brokastu sarunās. Taču vispirms, kā smejas saimniece, vīrs izstrīdas ar radio. Viņš noklausās rīta ziņas, un allaž par tajās dzirdēto Kārlim ir savi komentāri. Bet pēc tam tiek apspriesti dienas darbi. Arī ziemā to netrūkst. Kārlis noslēdzis līgumu ar vietējo pašvaldību par ceļu uzturēšanu kārtībā. Ziemā “Kaiju” tehnika neatpūšas, bet gan šķūrē sniegu. Kāds tur, augšā, parūpējies, lai šogad sniega tīrītājiem nebūtu vaļas slinkot. “Cilvēki sūdzas, ka laukos grūti izdzīvot, taču, mūsuprāt, nav nemaz tik traki. Tikai daudz jāstrādā. Piemēram, sezonas laikā tajā un tajā dienā jāapsēj lauki, un nav apspriežams, vai vakarā laikus pārnāks mājās vai ne. Kā jau laukos, ir brīži, kad ļoti smagi jāstrādā. Un tad vēl tā zāles pļaušana, vai, dieviņ, vai…” nopūšas S.Svikle.
Talka – vesels šovs
Ne vien ģimenes kopīgas maltītes, bet arī izklaides zemnieku saimniecībā saplūst ar darbu. “Kaijās” kartupeļu talkas ir vieni no līksmākajiem pasākumiem. “Kartupeļu stādīšana ir kārtīga pensionāru izklaide!” stāsta saimniece. “Kaimiņi, bijušie darbabiedri un citi pagastļaudis – mūsu paziņas – nāk palīgā. Tas ir vesels šovs! Es taisu kārtīgas pusdienas. Visi varam no sirds izrunāties, bet vakarā kopā atzīmējam darbīgi pavadītās dienas beigas.” Vēlāk Svikles kundze piebilst, ka lauksaimniecība ir kā hobijs – gadu gaitā iemīlēta un iecienīta nodarbošanās, kas jāturpina. Nu jau “Kaiju” saimnieki ir pensionāri, taču apņēmības pilni sākt ko jaunu. Viņi prāto mesties lauku tūrisma virpulī. Un kā nu ne, ja “Kaijas” “nolaidušās” klusā, jaukā vietā pie ūdens. No pārmaiņām neizbēgt. Starp citu, “Kaiju” sētā ir arī kūts. Tiesa, tā stāv tukša, jo laiks, kad kopti lopi, ar rokām zārdots siens, pieder pagātnei.
“Citkārt jau no rīta gultā apspriežam, kāds laiks ārā. Klimatiskie apstākļi vienmēr sezonas laikā koriģē lauksaimnieka darba dienu,” teic namamāte.
Savukārt tad, kad šķiet: “Nu cik var strādāt?!”, saimnieki pastumj darbus nostāk un dodas izbraucienā uz Rundāles pili vai kur citur. Kārļa kungam ir savs vaļasprieks. Viņš, pēc dabas sabiedrisks cilvēks būdams, dzied korī un ansamblī. Smejamies, ka arī dienās, kad neklājas gludi, Kārlis visus stresus izdzied. Turpretī saimniece tos izliek fiziskā darbā, piemēram, zemi rokot. “Katram savs, lai justos labi, un dienu no dienas mostos ar jaunu darba sparu, kā arī sēstos pie brokastu galda ar svaigām idejām un pārdomām.”
***
Zemnieku saimniecība “Kaijas”
Atrodas Jelgavas rajona Platones pagastā
Saimnieki: Smaida un Kārlis Svikļi
Sāka saimniekot 1989. gadā, kad rokām apsēja pirmos trīs hektārus
Lauksaimniecībā izmantotā zeme: 60 hektāru (no tiem 28 pašu īpašumā)
Specializācija: augkopība
Audzē kviešus un kartupeļus
Graudu vidējā raža: 4,5 tonnas no hektāra
Nomā 18 hektāru zemes zem ūdens
Nākotnes ieceres: nodarboties ar lauku tūrismu. Jau ierīkotas telšu un ugunskura vietas, ir laiva un plosts
“Kaijas” – rajona Padomes rīkotā konkursa “Sakoptākā dzīves telpa” laureāte lauku saimniecību konkurencē 2003. gadā
