Vairākām Latvijas ģimenēm pagājušie Ziemassvētki palikuši otrajā plānā, jo galvenais notikums saistījies ar viesošanos pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas.
Vairākām Latvijas ģimenēm pagājušie Ziemassvētki palikuši otrajā plānā, jo galvenais notikums saistījies ar viesošanos pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas. Uz eglīti pie prezidentes no Jelgavas rajona 2004. gadā devās divas ģimenes no Svētes un Kalnciema.
Viena no pagodinātajām bija Jurgelānu ģimene, kuras sirdssiltumu, mīļumu un gaišumu izjuta arī “Ziņu” veidotāji, viesojoties viņu mājā pašā jaunā gada sākumā.
Pārsteidz prezidentes iejūtība
Kalnciemnieku Regīnas un Jāņa Jurgelānu saimē ir seši bērni – trīs pārīši. Uzaicinājumu viesoties pie Latvijas Valsts prezidentes visi uzņēmuši kā lielu pagodinājumu – mazākie priekā lēkājuši un situši plaukstas, lielākie bērni sprieduši, kā skaisti saposties un ar ko iepriecināt Vairu Vīķi – Freibergu. Ģimenes fotogrāfija ar prezidenti un viņas kungu Jurgelānu ģimenes mājā ir goda vietā, ik pa laikam kāds, uz to lūkojoties, var pakavēties jaukās atmiņās. Dāvanā prezidentei bērni vēlējās aizvest kaut ko no sevis – kopīgi rakstītu dzejoli –, bet daudzo viesu un saspringtās programmas dēļ viņiem diemžēl to neizdevās nolasīt. Gandarījums bijis par prezidentes attieksmi pret lauku cilvēkiem: “Viņa pienāca pie katra un apjautājās, kā jūtamies, vai mums te patīk, vai pēc pasākuma tiksim atpakaļ uz mājām. Kad viņai teicu, cik viss ir mājīgi un skaisti, Vaira Vīķe – Freiberga sacīja: tas tādēļ, ka jūs tādi,” atceras Regīna. Bērniem lielu prieku sagādājuši “Dzeguzītes” dziedātāji ar savu svētku koncertu.
Gredzenus mij pēc armijas
Regīna un Jānis ir novadnieki, abu senči dzīvojuši Kalnciemā. To, ka viņi ir viena ābola divas pusītes un gatavi viens ar otru dalīties priekos un bēdās, sapratuši tikai pēc Jāņa pārnākšanas no dienesta. “Vairākus gadus mācījos Limbažos un Lielvārdē, brīvdienās braucu ciemos pie mammas un māsīcas uz Kalnciemu. Pie māsīcas parasti sanāca daudz draugu, kādā no dzimšanas dienām jutu, ka Jānis par mani sācis interesēties. Tad Jānis aizgāja dienestā, es viņu sagaidīju. 1986. gadā apprecējāmies,” stāsta saimniece.
Pēc kāzām dzīvojot Kalnciemā, Regīna katru dienu devusies strādāt uz pārtikas uzņēmumu Rīgā, vīrs naudu pelnījis dažādos celtniecības darbos. Pēc diviem gadiem pasaulē nāca ģimenes pirmā atvasīte Inga, kurai nu jau 16 gadu, pēc tam piedzima Edgars un pārējie bērniņi – Egīls, Ilvija, Estere un nu jau piecgadīgais pastarītis Ēriks.
Tētis zelta rokām, mamma – sirdi
Grūtībās ģimene uz priekšu vienmēr tikusi pašu spēkiem. “Gandrīz neviens mums nav palīdzējis. Pirms daudziem gadiem lūdzu pašvaldības palīdzību, bet saņēmu atteikumu, tāpēc vairs neesmu uzdrošinājusies ko prasīt. Iztiekam, kā mākam. Lai arī tagad Kalnciema Domē strādā ļoti pretimnākošas darbinieces, roka neceļas rakstīt lūgumu palīdzēt. Pagaidām uzturēt un nodrošināt ar nepieciešamo bērniem varam paši,” uzskata Regīna.
Dzīve iemācījusi ar visu tikt galā pašiem. Mammai ļoti daudz palīdzējusi vecākā meita Inga, kura izauklējusi visus bērnus. Viņa man ir ļoti liels atspaids joprojām. Arī pārējie bērni cits par citu rūpējas un izpalīdz. “Varbūt no malas šķiet, ka seši bērni ir ļoti daudz, bet nav jau tik traki,” smej Jānis un turpina: “Galvenais nebaidīties un meklēt risinājumus, kā prasmīgāk izdzīvot.”
Izrādās, namatēvam ir zelta rokas. Iespaidīgais kamīns dzīvoklī arī ir paša darināts. Jāņa rokas kādā privātā ražotnē Īrijā ir zelta vērtē, pēc viņa darinātajiem kamīniem ir liels pieprasījums. Ik pēc trim Īrijā nostrādātiem mēnešiem saimnieks Jānim dod mēnesi atvaļinājumu, lai atbrauktu uz mājām pie savējiem, un ar nepacietību gaida viņu atpakaļ Īrijā. Arī torīt Jānis atkal posās uz lidostu, lai brauktu uz darbu. Sanāk, ka gadā deviņus mēnešus tētis strādā ārzemēs, bet trīs ir mājās. “Katru vakaru zvanu uz mājām un apjautājos, kā iet. Dārgi gan man tas prieks maksā, bet mierīgu sirdi varu strādāt tikai tad, ja zinu, ka ar maniem mīļajiem viss kārtībā. Domās ar savu ģimeni arī Īrijā esmu ik mirkli,” smaida tētis.
Darbs Īrijā bija labs atspēriens Jurgelānu ģimenei. Kalnciemā trīsistabu dzīvoklis – meiteņu un puišu istabas, kā arī vecāku guļamistaba un virtuve – ir glīti izremontēts, gaumīgi iekārtots ar skaistām mēbelēm. Plašajā stūra dīvāniņā pie vakariņu galda pietiek vietas visiem astoņiem ģimenes locekļiem.
Kamēr Jānis strādā ārzemēs, Regīna savu mīlestību velta bērniem. “Vienam no puikām grūtāk veicās mācībās, aizgāju no darba, lai vairāk uzmanības veltītu viņam. Tagad atzīmes ievērojami uzlabojušās. Man visi viņi ir vienādi dārgi, bērnus nešķiroju ne pēc viņu uzvedības, ne gadiem, ne rakstura – visus ļoti mīlu,” smaidot teic Regīna.
Ģimenes tradīcijas – stipras un nelaužamas
Regīna un Jānis nav auguši daudzbērnu ģimenē, bet uzskata, ka atvasītes viņiem ir Dieva dāvana, tāpēc priecājas, ka viņu ir tik daudz. Jurgelānu ģimene ir stipra un tradīcijām bagāta. Ilgus gadus mājās nebija televizora. Tas bijis ļoti labs veids, kā satuvināties citam ar citu. Katru sestdienu ģimene dodas uz Slokas baznīcas dievkalpojumu. Tā kā mašīnā visi sasēsties nevar, parasti tiek lozēts un rūpīgi izdomāts, kurš brauks līdzi un kuram tas būs jādara nākamreiz. Ģimenē vienmēr tiek svinētas dzimšanas dienas. Ja tētis tajā mēnesī ir mājās, viņš izcep savu torti “Meteorīts”, kas kādreiz Kalnciemā bijusi ļoti slavena – cilvēki to Jānim pasūtījuši dažādiem godiem, tā viņš ģimenes budžetā nopelnījis kādu latiņu.
Vieni no gada skaistākajiem ģimenes svētkiem ir Jaungads. Un ne jau pie televizora vai datora, bet ģimenes lokā. Paši bērni izdomā spēles, rotaļas, organizē loteriju ar dāvaniņām – tā tiek pavadīts vecais un sagaidīts jaunais gads. Vasarā tētis un mamma cenšas ar bērniem aizbraukt kādā ceļojumā. Pērn lielākie devušies apskatīt Sabiles un Kandavas pusi, bet mazākajiem lielākais prieks bijis atpūsties Rīgā “Lido”.
“Bērniem mācām darba mīlestību, darām visu, lai viņi prastu palīdzēt, saprast un mīlēt cits citu. Ikvienam jaunajā gadā novēlam būt saprastiem un mīlētiem,” teic Regīna un Jānis Jurgelāni.
***
Kā savus bērnus raksturo mamma un tētis
– Edgars – kaislīgs futbola un brīvās cīņas piekritējs. Cīņas sportā guvis labus panākumus sacensībās Latvijā un ārvalstīs.
– Egīls – atsaucīgs, nav skops. Grūtāk veicas mācībās, bet ļoti cenšas.
– Estere – dzied, dejo un šuj. Prot tikt galā ar dažādām dzīves situācijām. Nedaudz viltīga.
– Ēriks – visu mīlulis, vienmēr visu vislabāk redz un jūt. Mīlestību dod pretī arī citiem.
– Ilvija –ļoti kustīga, nodarbojas ar aerobiku. Ļoti laba dzirdes atmiņa.
– Inga – ļoti muzikāla, ātri visu aptver, izpalīdzīga un gaišu galvu. Izauklējusi abas māsas un visus trīs brāļus.
