Koncertā kopā ar meitu rīt Sv.Annas baznīcā Silvija Silava spēlēs arī savus skaņdarbus, ko iedvesmojušas nule absolvētās ērģeļspēles studijas.
Koncertā kopā ar meitu rīt Sv.Annas baznīcā Silvija Silava spēlēs arī savus skaņdarbus, ko iedvesmojušas nule absolvētās ērģeļspēles studijas.
Lielākā daļa radioklausītāju un televīzijas skatītāju, kas sastapušies ar S.Silavas vārdu, viņu zina kā folkmūziķi – sievieti, kas akustiskās ģitāras pavadījumā dzied pašsacerētas vienkāršas dziesmiņas bērniem. Tie, kam tagad ap 20 gadu un kam bērnībā gulēt ejamo pasaciņu stāstīja Latvijas Televīzija, Silviju atceras kā Saules Kripatiņu, kas mīt plaukstas lieluma vācelītē.
Mūziķes biogrāfijā ir arī sadarbība ar tautiskajiem ziņģētājiem “Ornamentu”, viņa vadījusi Latvijas Rakstnieku savienības folkloras grupu un bērnu folkloras studiju “Bizīteri”, Rīgas Jaunatnes teātra muzikālo daļu, Latvijas Radio 1 bērnu mūzikas aptauju. Pašlaik jau astoto gadu S.Silava pārrauga Rīgas Skolēnu pils bērnu teātra “Zīļuks” darba muzikālo pusi.
Iespaids, ka Silvija skandē tikai aijāžūžū dziesmiņas bērniem, piestrinkšķinot uz ģitāras, gan nav īsti pilnīgs.
Vai zinājāt, ka viņai tuva arī, piemēram, turku mūzika? “Strādājot Rakstnieku savienībā, bija izveidojusies regulāra radoša sadarbība ar dažādiem literātiem, īpaši ar dramaturgu Gunāru Priedi, dzejniekiem Jāni Baltvilku, Jāni Baltausu, Knutu Skujenieku un Uldi Bērziņu. Interesi par turku mūziku man rosināja tieši U.Bērziņš, dziedāju viņa tulkotās turku dziesmas latviešu valodā, arī turku valodā, pavadot sevi uz turku mūzikas instrumenta,” par to stāsta pati mūziķe. Viņas apgūto instrumentu skaitā ir arī blokflauta un taustiņi. Mūzikas akadēmiju S.Silava 1985. gadā absolvēja kā komponiste, muzikoloģe un mūzikas pedagoģe, bet šogad viņa beigusi ērģeļspēles klasi Lutera akadēmijā, un sestdien pulksten 17 paredzētajā koncertā, kurā Silvija muzicēs kopā ar meitu flautisti Sniedzi Prauliņu, līdzās Hendeļa, Bričialdi un Slogedāla mūzikai skanēs arī viņas sacerējumi.
