Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales depo Jelgavā ir diezgan bēdīgā stāvoklī, un nav garantijas, ka vienā jaukā dienā tas nesagrūs. Arī Jelgavā ugunsdzēsējiem līdzīgi kā Skrundā, kur VUGD ēkā pagājušonedēļ sabruka siena, uz galvas krīt apmetums un no fasādes atdalās ķieģeļi. Pēc ēkas sagrūšanas Skrundā sākta plaša diskusija un analīze, kādā stāvoklī atrodas glābēju telpas Latvijā. Vēl pirms trim gadiem valdības plānos bija iekļauta divu jaunu depo celtniecība mūsu pusē, turklāt runāts arī par nepieciešamību pēc depo Pārlielupē un Zaļeniekos. VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko par šiem «sapņiem» pasmaida. Viņš stāsta, ka naudas neesot pat remontam un ūdens krānu iegādei, kur nu vēl jaunu depo izveidei. Būšot jauni katliGadījums Skrundā ir pirmais, kad ugunsdzēsēju depo sagrūst, taču tam var sekot arī citi, jo daudzviet depo ēku sienas, jumtu konstrukcijas, balsta stutes atrodas kritiskā stāvoklī, secina VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.35 gadus vecajai Jelgavas depo ēkai pirms nepilna gada veikts pēdējais lielais remonts – jumta nomaiņa. Tas noticis tikai pēc tam, kad bojātā pārsega dēļ lietus applūdināja darba telpas, izmērcēja dokumentus un sabojāja inventāru, stāsta A.Hroļenko. Viņš rāda, ka pēc palīgā sauciena «brēc» arī garāžu vārti, trīs no tiem ir nomainīti, bet pārējos par vārtiem nosaukt grūti. «Vārtu spraugas esam aizsituši ar vecām šļūtenēm, lai pa tām nepūš vējš un sniegs, vārti ir veci un bīstami. Arī iekštelpas regulāri remontējam saviem spēkiem, jo pašiem vien tajās jāuzturas,» atzīst A.Hroļenko. Par situāciju informēta arī VUGD vadība, taču pašlaik tiekot runāts tikai par optimizāciju un taupības pasākumiem. Arī apkures katli Jelgavas un Kalnciema posteņos praktiski neesot lietojami, ziemā pastāv risks, ka mašīnas var aizsalt. Kalnciema ugunsdzēsēji stāsta, ka aukstajā laikā uz mašīnas pārsega turot krūzīti ar ūdeni. Kad šķidrumam sāk pārklāties ledus kārtiņa, tā ir zīme, ka mašīna jāuzsilda – lai neaizsalst. A.Hroļenko cer, ka novembrī, kā solīts, Jelgavas un Kalnciema depo tiks uzstādīti jauni apkures katli. Paši pērk un skrūvēLai spētu pildīt Ministru kabineta noteikumus un uz izsaukumiem Jelgavā ierasties piecu minūšu laikā, bet novadā 15 – 25 minūtēs, nepieciešami papildu spēki. «Jelgavā normā pārsvarā spējam iekļauties, bet novadā ne vienmēr. Labi būtu, ja strādātu papildu posteņi, bet jau tagadējos uzturēt ir problemātiski, kur nu vēl domāt par jauniem,» nosaka Jelgavas daļas komandieris. Vecākais no posteņiem – 1963. gadā Elejā būvētais – pērn ticis pie jauniem garāžas vārtiem, ēkai nomainīti logi, bet daudz ko glābēji darījuši paši, piemēram, šonedēļ par saviem līdzekļiem pirkuši un likuši ūdens krānus, lai būtu, kur nomazgāties. Kalnciema posteņa komandieris Aleksandrs Koržeņevskis ir pārliecināts, ka Kalnciemā tuvāko gadu laikā posteņa sabrukšana nedraud, bet ēkai ļoti nepieciešams nomainīt logus, kā arī tikt pie jaunām izturīgām durvīm automašīnu boksos. VUGD ir 92 ugunsdzēsības daļas un posteņi, no tiem 30 ēkas būvētas līdz 1940. gadam, 60 – no 1940. līdz 1992. gadam (tajā skaitā arī Jelgavas, Elejas un Kalnciema depo), bet tikai divas celtas vai renovētas pēdējo 20 gadu laikā.
