Palīdzības sniegšana ūdenī lielā mērā balstās uz entuziasmu, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Palīdzības sniegšana ūdenī lielā mērā balstās uz entuziasmu, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Jelgavas brigāde ar glābšanas darbiem ūdenī nodarbojas jau vairākus gadus, taču joprojām šajā jomā ir daudz nesakārtotu jautājumu. Līdz šim glābšanas dienests pats meklējis iespējas iegādāties ekipējumu un apmācīt darbiniekus. Arī ūdenslīdēju algas, kas nav ierēķinātas budžetā, jāmaksā dienestam.
Sākotnēji ūdenslīdēju ekipējumu palīdzēja iegādāties Jelgavas Dome, taču nu jau ilgu laiku tā par šo glābēju jomu nav izrādījusi interesi. Pašlaik Jelgavas brigādē zemūdens darbu veikšanai ir apmācīti četri ugunsdzēsēji. Viņu rīcībā ir divi Itālijā ražoti akvalangi ar aprīkojumu. Taču zemūdens glābšanas darbus Jelgavas brigāde var veikt tikai vasarā, jo ugunsdzēsēju rīcībā nav ziemas apstākļiem vajadzīgā aprīkojuma. Savukārt virsūdens glābšanas darbiem ir divi hidrotērpi, glābšanas dēlis, gumijas un plastikāta motorlaivas ar nepieciešamo ekipējumu.
Jelgavas rajona Padome Jelgavas brigādei ir piešķīrusi līdzekļus motorlaivu vadītāju apmācībai. Šī nauda ir pārskaitīta uz Rīgu, un pagaidām Jelgavas brigāde gaida, kad beidzot tiks nokomplektēta apmācāmo grupa.
Jelgavas brigādes ūdenslīdēji brauc ne tikai pēc iedzīvotāju izsaukumiem un palīdz citiem specdienestiem, bet arī palīdz kaimiņu rajoniem. Darbu sarežģī tas, ka nav nevienas organizācijas, kas darbotos tieši pie ūdenskrātuvēm. Ārzemēs ir speciālas glābēju vienības, kas peldvietās ar binokli uzmana, vai nav atgadījusies kāda nelaime, un vajadzības gadījumā steidzas palīgā. Savukārt pie mums izveidojusies situācija, kad glābēji lielā attāluma dēļ nereti pie slīkstošā nokļūst tikai tad, kad vairs neko nevar darīt. Arī aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji devās palīgā septiņiem slīkstošiem cilvēkiem, no kuriem nevienu neizdevās glābt.
