Ārzemnieki vien. Vai arļ ventspilnieki? Aizvien asāki izvēršas cīniņi ap lielo uzņēmumu privatizāciju.
Ārzemnieki vien. Vai arī ventspilnieki?
Aizvien asāki izvēršas cīniņi ap lielo uzņēmumu privatizāciju. «Latvijas kuģniecības» (LK) privatizācija nu ir kļuvusi par politisku lietu. Demokrātiskā partija «Saimnieks» (DPS) uzstāj, ka Privatizācijas aģentūrai jāpaplašina «LK» privatizācijas loks un «LK» detalizētai izpētei (due diligance) jāpielaiž ne tikai divas Rietumu finansu grupas «Tufton» un «Lavinia», bet arī Rietumu grupa «Eastwind» un pašmāju uzņēmums «Ventspils tirdzniecības osta G». Ar DPS solidarizējas arī satiksmes ministrs Vilis Krištopans un citi dažādu nokrāsu politisko spēku pārstāvji lielā mērā ar DPS vienādās domās ir arī, piemēram, opozicionāri, tautas kustība «Latvijai», kas Saeimas prezidijā iesniegusi priekšlikumu grozīt likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma daļu privatizāciju» tā, lai stratēģiski svarīgi lielo uzņēmumu privatizācijas veikšana varētu notikt tikai ar atsevišķu likumu.
Privatizācijas aģentūras (PA) padome, kurā ietilpst valdošo politisko spēku pārstāvji, sākotnēji bija nobalsojusi par diviem pretendentiem, bet vēlāk savas domas mainīja un uzdeva PA valdei pārskatīt «LK» privatizācijas pretendentu atlases principus.
Pretējā ierakumu pusē ir pati Privatizācijas aģentūra tās valde un ģenerāldirektors Jānis Naglis. Kvēlu politisko atbalstu J.Nagļa nostādnei par diviem un ne vairāk pretendentiem pauda Nacionālās reformu partijas deputāts Aristīds Lambergs, kas biedēja savus idejiskos pretiniekus ar draudošiem tiesu darbiem pret Latvijas valsti, ko varētu uzsākt ārvalstu advokāti, ja «LK» privatizācijas pamatnostādnes tiktu pārskatītas. «Tufton» un «Lavinia» grupas droši vien atteiktos piedalīties konkursā. Pēc A.Lamberga domām, privatizācijas nostādņu maiņa izraisītu negatīvus rakstus ārzemju presē, kristos Latvijas prestižs, Latvijas kredītreitings samazinātos un draudētu arī valsts budžeta deficīts 1998. gadā.
Kam bijusi taisnība, to rādīs laiks, taču pagaidām jautājums paliek atklāts nav skaidrs, kura nostādne politiskajās augšās uzvarēs, jo «Latvijas ceļš» un «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» pagaidām svārstās. «Latvijas ceļa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane gan ir paudusi atbalstu J.Nagļa un A.Lamberga nostādnēm, «LC» pārstāvji izsakās arī pret speciālu likumu pieņemšanu dažiem uzņēmumiem, taču vēl nav teikts, ka tā jau būtu stingra visas partijas pozīcija.
DPS asi iebilst arī pret PA nostādnēm «Latvenergo» privatizācijas lietā pret plāniem privatizēt enerģētikas monopoluzņēmumu pa daļām, paredzot, ka tas var izraisīt nevēlamas sekas tautsaimniecībā. Lai pakļautu lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu politiskai kontrolei, DPS ierosinājusi pieņemt speciālus likumus un valdības noteikumus, kas neļautu PA bez valdības apstiprināšanas pieņemt lēmumus par lielo uzņēmumu privatizāciju.
Pret PA darbības «politizāciju» protestē pati PA, A.Lambergs un «Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētāja K.Lībane. DPS likumdošanas iniciatīvas tiks apspriestas trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijā, virzīsies tālāk, bet, vai tās iegūs likumīgu spēku, tas vēl nav zināms.
Šī gladiatoru cīņa skaidri rāda, kas ir kas Latvijas politikā DPS ir sākusi aizstāvēt Ventspils finansu grupējumu nosacīti tās var saukt par Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm, kamēr cits varasvīrs, kura uzvārds atšķiras ar vienu burtu Lambergs būtībā pauž to, ko domā ārvalstu grupas «Tufton» un «Lavinia» un viņus pārstāvošie ārvalstu advokāti.
Kas to lai zina, cik liels pamats šiem ārzemniekiem jau ir šantažēt latvju politiķus ar tiesu darbiem, jo nezin vai pašreizējais posms jau ir saucams par tādu, kad ir bijušas skaidras «privatizācijas nostādnes», kuras vairs nedrīkst mainīt. Taču vienu lietu ārzemnieki patiesi varētu paveikt sacelt nelāgu brēku Rietumu presē par Latviju kā nesolīdu valsti. Viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc «Tufton» un «Lavinia» nevēlas plašu pretendentu loku, ir tas, ka detalizētajā izpētē pretendenti tiks laisti klāt konfidenciālai informācijai. Kurš gan gribēs, lai daudzi konkurenti nākotnē labi zinātu, ko īsti iegādājies «Tufton» vai «Lavinia»?
Cīņas ap lielo uzņēmumu privatizāciju var vērot kā sporta sacīksti, jo mēs tajā nepiedalāmies neba nu «vienkāršs mirstīgais» būs tas, kam augstie kungi prasīs padomu. Un tomēr arī uz vienkāršo mirstīgo lieluzņēmumu privatizācija attiecas visai tiešā veidā no tā, cik veiksmīgi vai kļūdaini būs varasvīru lēmumi, atkarīgs, cik veiksmīgi šie uzņēmumi strādās, cik naudas turpmāk nonāks budžetā kā nodokļi šo uzņēmumu turpmākās darbības rezultātā.
Muļķu zeme vai muļķu valdība?
«Latvenergo» trīs miljonu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina skandalēties komisijas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss interesanti izsacījās, ka kādas septiņas personas derētu saukt pie kriminālatbildības. Viņaprāt, «septiņu bandā» iekļaujami «Latvenergo» vadītāji K.Birkāns, K.Purnis, I.Liuziniks, «Ventspils naftas» bijušais viceprezidents G.Ševcovs, advokāti M.Supe un A.Čapkēvičs, kā arī pats ekonomikas ministrs A.Sausnītis, kas bēdīgi slavenā darījuma veikšanas laikā bija valsts pilnvarnieks «Latvenergo». Dažs no A.Kreitusa nosauktajiem personāžiem pašlaik lasa juridisku literatūru un gudro, vai nevarētu izvirzīt prasību pret pašu A.Kreitusu par aizskarto godu un cieņu. Tomēr viens no nosauktajiem atstādinātais «Latvenergo» viceprezidents Kārlis Purnis patiesi ir nonācis zem tiesībsargu smagās dūres viņam uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Tomēr visas citas pēdējā laika norises trīs miljonu lietas ietvaros ir aizēnojusi bijušā premjera Andra Šķēles tikšanās ar parlamentārajiem izmeklētājiem. Kaut kas tāds sen nebija dzirdēts A.Šķēle apgalvoja, ka neko nav zinājis par nelaimīgo cesijas līgumu.
«Kā tad tā? Par šo lietu prese rakstīja jau jūnija sākumā, brīdināja, pirms vēl afēra bija veikta.» A.Šķēle, kura sejā neesot noraustījies ne muskulītis, komisijai apgalvojis, ka neesot zinājis, ko raksta prese, jo nevīžīgais valdības preses sekretārs neesot viņu par šiem rakstiem informējis… Jāteic, šoreiz A.Šķēles runāšana izklausījās visai dīvaina un mazticama valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds ir izcili rūpīgs un centīgs darbinieks, turklāt ap A.Šķēli, kad viņš bija valdības galva, spietoja vesels bars labi informētu padomnieku un palīgu. Arī premjera padomnieks Jurģis Liepnieks neizskatās pēc tāda, kas nezinātu, ko raksta avīzes.
Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ādamsons pēc sēdes izteicās: «Latvija nav muļķu zeme, bet izskatās, ka Latvijai ir bijusi muļķu valdība.»
Vakar uz izmeklēšanas komisijas sēdi bija uzaicināts ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš lai arī trīs miljonu lietā ierosinātas krimināllietas jau pret divām amatpersonām, izmeklēšanas komisija bažījas, vai prokurori nestrādā mazliet par lēnu.
