Nule atklātā izstāde «Saplūsme» Ģ.Eliasa muzejā sniedz ieskatu jelgavnieces Ludmilas Grīnbergas divdesmit gadu daiļradē.
Nule atklātā izstāde “Saplūsme” Ģ.Eliasa muzejā sniedz ieskatu jelgavnieces Ludmilas Grīnbergas divdesmit gadu daiļradē.
Izstādes atklāšanā muzeja direktores vietniece Marija Kaupere klātesošos ar L.Grīnbergu iepazīstināja kā ar mākslinieci, kas nevairās savu darbu eksponēšanas apmēru un vietu dažādības. L.Grīnberga glezno portretus, ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas un ziedus eļļas, akrila, akvareļa un pasteļa tehnikā. Kopš astoņdesmito gadu sākuma, kad māksliniece sāka piedalīties izstādēs, viņas personālizstāžu skaits pārsniedzis ceturtdaļsimtu.
Dzimtās Jelgavas muzeja Izstāžu zālē apskatāmā “Saplūsme” sniedz ieskatu pārmaiņās, ko L.Grīnbergas māksla piedzīvojusi divdesmit gados. Pēc autores vārdiem, viņai būtiskākā šai laikā ir gleznās piedzīvotā pakāpeniskā pāreja “no tumšāka uz gaišāku”, ar to domājot ne tik daudz krāsu izvēli, cik reālistiska dzīves skatījuma papildināšanu ar prāvu optimisma devu. To apstiprina arī citi izstādē pārstāvētie mākslas veidi – apgleznots zīds, porcelāns un stikls.
Māksliniece atzīst, ka žanru un tēmu izvēli daudz ietekmē arī gluži ikdienišķas lietas. Piemēram, jūra sevišķi plaši izstādē pārstāvēta tāpēc, ka iemīļota atpūtas vieta L.Grīnbergai vasarās ir Pāvilosta. Savukārt portretu skaits pēdējos gados sarūk ne tāpēc, ka mazāk būtu palicis gleznieciski interesantu cilvēku, bet tāpēc, ka aizņemtības, steidzīguma dēļ laika pozēšanai viņiem atliek daudz mazāk nekā, teiksim, pirms gadiem divdesmit.
Izstādes nosaukuma izvēli skaidrojot, autore saplūsmi – robežu izzušanu – lieto kā sinonīmu mīlestībai un atzīst to par visa, arī viņas gleznu, sākumu.
