Tikšanās ar mākslinieci noslēdz Jūrmalas gleznotājas Olitas Gulbes darbu izstādi.
Pretēji ierastajai praksei šoreiz tikšanās ar darbu autori notika nevis atklājot, bet noslēdzot mākslinieces Olitas Gulbes darbu skati. Bet arī šādai norisei ir sava priekšrocība – vairums apmeklētāju jau paguvuši labi iepazīties ar sarunas objektu.«Šodien ir ļoti maz tik ļoti jūtīgu gleznotāju, kam piemīt tik niansēts tvēriens un smalks tonis,» uzsvēra Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis. Mākslas zinātnieks, tāpat kā vairums pasākuma apmeklētāju, kuri trešdienas pusdienlaikam neraksturīgi kuplā skaitā bija pulcējušies Zinātniskās bibliotēkas nelielajā izstāžu galerijā, priecājās par ārēji tik vienkāršajiem, pat triviālajiem sižetiem, kuros māksliniece prot parādīt savu izkopto glezniecisko meistarību. Spilgts piemērs – izstādes centrā novietotais malkas kaudzes attēls. Vai glezna «Gulbja ģimene». «It kā sentimentāli sižeti, kuros nav nekā sentimentāla,» atzina M.Brancis.Galvenais ir gleznieciskā attiecība,» atbildei māksliniece O.Gulbe citēja sava kādreizējā pedagoga Bruno Celmiņa vārdus. Gleznotāja pastāstīja par mākslinieces gaitu sākumu, uz kuru viņu visvairāk mudinājis zīmēšanas skolotājs kādreizējā Lietišķās mākslas vidusskolā. «Visu cenšos gleznot no dabas, nevis «no galvas»,» O.Gulbe atklāja vēl kādu patiesību, kas izskaidro viņas biežos izbraucienus plenēros, kaut gan iespēju gleznot dabā netrūkst arī dzimtajā Bigauņciemā, kur O.Gulbe kopā ar dzīvesbiedru – gleznotāju Andreju Ģērmani – mīt arī pašlaik.
