Jau pirms četriem gadiem Glūdā kāds ieminējās par klubiņu, kurā varētu atpūsties un baudīt ko nebijušu, taču laikam jau vēl nebija īstais laiks, tādēļ ideja drīz noklusa, līdz pavisam nesen Glūdas pagasta radošākās sievietes izveidoja dāmu klubiņu.
Jau pirms četriem gadiem Glūdā kāds ieminējās par klubiņu, kurā varētu atpūsties un baudīt ko nebijušu, taču laikam jau vēl nebija īstais laiks, tādēļ ideja drīz noklusa, līdz pavisam nesen Glūdas pagasta radošākās sievietes izveidoja dāmu klubiņu.
«Glūda atrodas pārāk dziļi laukos, lai no šejienes varētu apmeklēt teātri vai koncertu Rīgā, tādēļ reizēm rodas izjūta, ka esam galīgi izolētas un ka vairs nedzīvojam civilizētā valstī, kur būtu kultūras pasākumi un radošas izklaides,» stāsta viena no dāmām Sandra Helviga. «Tādēļ arī nolēmām pagasta iedzīvotājus, kas lielākoties kultūras dzīvi redz vai nu televizora pelēkajā ekrānā, vai arī «pa govs astes apakšu», ieinteresēt par kultūru, mākslu un garīgumu.»
Atnākot uz dāmu klubiņu, sievietēm ir iespēja ne tikai pastāstīt par piedzīvoto, bet arī ieklausīties citos. Šeit ir iespēja radošā atmosfērā tikties ar cilvēkiem, no kuriem var ko mācīties. Katru reizi dāmas vienojas par to, ko vēlētos uzzināt vai ar kādu cilvēku tikties. Šoreiz klubiņa mājīgajās telpās tika aicināta filozofe Vija Virtmane, kas dalījās savās domās par laimi, likteni, dzīves vērtību un mūsu lomu tajā.
Tā kā filozofes kaislība ir Ķīna, daudzas lietas tika skatītas ne no Eiropas, bet gan Ķīnas pasaules uzskatu un vērtību pamatiem.
Jau agrā bērnībā, kad vispārējā pēckara pelēcībā nākamā filozofe ieraudzījusi krāšņu Ķīnas zīdu, kas pārspējis pat spilgtākos pasaku tēlus, mazā meitene sākusi neatlaidīgu ceļu uz tālo un mazpazīstamo valsti.
Vija Virtmane dalījās savā dzīves pieredzē un aicināja to darīt arī atnākušās kundzes.
Tā kā jebkuras reliģijas meklējumu ceļš ir vērsts uz izziņu, kā būt laimīgam un kas vispār ir laime, filozofe lielu daļu kopā pavadītā laika veltīja tieši šīm izziņām. Tā kā mēs visi esam ļoti dažādi, tad arī katra cilvēka laimes izpratne ir atšķirīga, taču izrādās, ka laime nav nedz nesasniedzams mīts, nedz arī izgudrots nostāsts, jo patiesībā būt laimīgam nozīmē mīlēt savu likteni un būt mierā ar paša darbiem. Teiktajā Vija Virtmane vairākkārt uzsvēra, ka dzīve būs daudz patīkamāka un jaukāka, ja pat nenozīmīgus ikdienas notikumus mēs pārveidosim par maziem un varbūt pat intīmiem svētkiem.
«Mēs nemākam izjust gaidīšanas svētkus, nemākam novērtēt to, kas mums pieder, jo allaž acu priekšā stāv tas, kas mums varētu būt, bet nav,» stāsta filozofe, un, lai arī kā gribētos iebilst un meklēt pretargumentus teiktajam, ir jāpiekrīt, jo galu galā – «lai gan ir cilvēki, kam sokas labāk par mani, ir daudz vairāk tādu, kam klājas ļaunāk», un atkal jāpiekrīt, ka ir pietiekami daudz iemeslu, lai teiktu, ka dzīve ir cukurs.
Ilgajā sarunā par pasaules principiem un pamatiem V. Virtmane aizvien atgriezās pie Ķīnas, tādējādi padarot sarunu ne tikai interesantu, bet arī izglītojošu. Reizēm likās, ka teiktais ir patiesība, kas sen zināma, tikai nedaudz piemirsta un apputējusi.
Dāmu klubiņā tika pārrunāti arī divi jaunumi, kas dara godu visam Glūdas pagastam. Vilis Priediens, kas ir fanātisks akadēmiskā stila airētājs, pavisam nesen, piedaloties sacensībās Vācijā, ieguvis visu kāroto pirmo vietu senjoru grupā.
Šajā tikšanā reizē dāmas ar lepnumu un patiesu cieņu runāja par savu novadnieku Gustavu Krauju, kam aizvadītajā nedēļā J. Rozes grāmatnīcā prezentēta dzejas izlasīte. Dzejnieks ir nodzīvojis bagātu mūžu, un visu savā dzīvē pieredzēto un izjusto viņš ir ielicis šajā izlasē.
Grāmatiņa ir kopējs ģimenes darbs, jo tajā ir mazmeitas Antras zīmējumi un tās tapšanā ieguldīts arī dēla Andra finansējums. Vēl jāpiebilst, ka pats Imants Ziedonis par grāmatiņu sacījis, ka sen nav iznākusi tik solīda un sirsnīga dzeja.
