Glūdas pagasta kooperatīvajā sabiedrībā «Daile-2», kur ir ne vien skaita ziņā viens no lielākajiem, bet arī viens no produktīvākajiem ganāmpulkiem rajonā, lopbarības sagatavošana ir karstākais darba laiks.
Glūdas pagasta kooperatīvajā sabiedrībā «Daile-2», kur ir ne vien skaita ziņā viens no lielākajiem, bet arī viens no produktīvākajiem ganāmpulkiem rajonā, lopbarības sagatavošana ir karstākais darba laiks.
Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Pokulis stāsta, ka sešiem simtiem liellopu, no kuriem 250 ir melnraibās un Latvijas brūnās (uz pusēm) šķirnes piena devējas, šovasar domāts sagatavot kādus trīs tūkstošus plēvē ietītas skābbarības ruļļu (katrā aptuveni 600 kilogramu), 400 tonnu skābbarības jau iepildīts tvertnē, un apmēram 700 tonnu siena. Vasaras krājumus varēs papildināt ar pašu laukos izaudzēto spēkbarību, kas bagātināta ar «Straumes» piedevām.
Skābbarības ietīšanu plēves ruļļos «Daile-2» praktizē jau otro gadu. Šai tehnoloģijai, kā atzīst R.Pokulis, ir priekšrocības un trūkumi. Lielākais pluss ir tas, ka atšķirībā no siena šīs barības sagādē laika apstākļiem nav noteicošā nozīme. Sevišķi svarīgi tas ir tādās vasarās kā šī, kad siena sarūpēšanai jātver katru saulains mirklis.
Ruļļu tīšana ir ērtāka par līdz šim ierastās skābbarības pildīšanu tvertnēs. Pēdējā gadījumā jārēķinās, ka tvertne ir jāpiepilda maksimāli trīs dienās, kā arī tās tuvumā jābūt pietiekamām zaļās masas rezervēm. Ja pa vidu uznāk lietus, tvertnē pildītās barības kvalitāte uzreiz pasliktinās. Savukārt ruļļu tehnoloģiju tas īpaši neietekmē, un tai der arī nelielās platības.
Ruļļos ietin dažas stundas apvītinātu zāli, taču tās mitrums nedrīkst būt zemāks par 65 – 70 procentiem, lai barība nesāktu pelēt. Vienā dienā iespējams sarūpēt apmēram 300 skābbarības ruļļu. Ja zāli izdevies nopļaut un ietīt plēves rullī piemērotākajā gatavības stadijā, iegūtā skābbarība ir visai vērtīga. R.Pokulis pārliecinājies, ka ārzemju lauksaimnieki šādā gadījumā atsakās pat no lopu piebarošanas ar bietēm, arī sienu izbaro maz. Šajā virzienā iet arī «Daile-2». Šogad kooperatīvā sabiedrība atteikusies no darbietilpīgās lopbarības sakņu audzēšanas. Bez siena gan pilnīgi iztikt nav iespējams. Liellopi varētu apmierināties tikai ar ruļļu skābbarību un spēkbarību, jaunlopiem gremošanas funkciju nodrošināšanai vajadzīga arī rupjā.
Taču plēvē ietītas ruļļu skābbarības gatavošana, kas pasaulē tiek izmantota jau gadus 20 un atzīta par progresīvu tehnoloģiju, mūsu apstākļos ir samērā dārgs prieks. Vācijā ražotās «Claas» ruļļu preses cena sasniedz 15 tūkstošus latu, bet norvēģu «Kverneland» ražotā ruļļu plēves apvilkšanas iekārta – piecus tūkstošus. Dārgi ir arī nepieciešamie papildinājumi. Viena ruļļa satīšanai vajadzīgā plēve izmaksā 1,80 latu, vēl auklas. Šobrīd grūti runāt par tehnikas atmaksāšanos. Taču tehnoloģija vien ir ko vērts.
