Noklausījušies LLU profesores Ināras Turkas lekciju par ģenētiski modificētajiem (ĢM) kultūraugiem un to audzēšanas nākotnes prognozēm, kā arī ņemot vērā Sesavas pagasta iedzīvotāju aicinājumu, Jelgavas novada Domes deputāti lēmuši par nodomu noteikt aizliegumu ĢM augu sēšanai novadā.
Pirms Domes sēdes uzrunā profesore I.Turka deputātiem skaidroja, ka Eiropas Savienībā patlaban ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – kukurūzas šķirni ‘MON 810’. Kā «Ziņas» vēstīja jau iepriekš, šī kukurūza izveidota ar izturību pret sakņu kaitēkļiem, kas dienvidu valstīs šai kultūrai nodara lielu postu plašos sējumos. Taču nedz Latvijā, nedz citās kaimiņvalstīs šā kaitēkļa pagaidām nemaz nav, tāpēc būtu absurdi ļaut audzēt ĢM kukurūzu. Profesore bija izbrīnīta par novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes izteikumiem kādā intervijā, kurā viņš jautājis – ja novadā aizliegs sēt ĢM kultūraugus, kā mūsu zemnieki varēs konkurēt ar citu valstu rapšu audzētājiem. I.Turka akcentēja, ka ĢM rapšus vēl nekur ES nav ļauts sēt. Riski videi un veselībaiMediķi un biologi līdz šim nav spējuši sniegt viennozīmīgu atbildi, vai no ĢM kultūraugiem iegūtā pārtika ir kaitīga. Atbalstītāji uzsver, ka tā iedzīvotājus neapdraud, jo jau desmit gadus audzējam ĢM augus, bet nekas nevienam nav noticis. Turpretī ar dzīvniekiem veiktos eksperimentos nupat pierādīts, ka no ĢM augu barības lietošanas daļai rodas hormonālās sistēmas un imunitātes problēmas, kā arī parādās alerģijas. Ja Latvijā dotu zaļo gaismu ĢM augu sējai, pēc I.Turkas domām, augu aizsargu kapacitāte būtu nepietiekama, lai kārtīgi izkontrolētu tādu kultūraugu audzēšanu un ar to saistīto normatīvu ievērošanu. Piemēram, Argentīnā vairs neesot «tīras» kukurūzas. «Ja sāksim audzēt ĢM rapšus, atpakaļ uz konvenciālo sistēmu vairs nevarēsim pāriet,» nākotni ieskicēja I.Turka, piebilstot, ka rapšu sēklas dīgtspēju augsnē saglabā pat 13 gadu. Jau tagad redzams, ka rapši ātri izplatās savvaļā – to sēklas pārnēsā putni un tās izbirst pārvadājot, tāpēc vasarās dzeltenos ziedos ir dzelzceļa uzbērumi un lielceļu malas. ĢM rada virkni vides risku, piemēram, Latvijā varētu tikt iznīcināta biškopība, jo ĢM ietekmētu derīgo kukaiņu izplatību. Pasaule gaida «tīrus» kviešus Profesore uzsvēra, ka pašlaik pasaulē audzē tikai pirmās paaudzes ĢM kultūraugus. Pētījumi liecina, ka pasaulē jau sākušās izturības pret šīs paaudzes ĢM augiem – piemēram, ja tie modificēti ar mērķi pasargāt no kaitēkļiem, tagad atsevišķām kultūrām pret tiem vairs nav «imunitātes». Saistībā ar ĢM augiem sabiedrībā valdot arī virkne mītu. Valds uzskats, ka tādu augu ražošana ir lētāka, taču zinātnieki pierādījuši pretējo, jo sēklas materiāls ir dārgāks, produkcijas cena zemāka, turklāt izmaksas palielina stingrie normatīvi – tādi lauki atsevišķi jāapstrādā, raža jāglabā nošķirtās glabātuvēs, jāved ar citu tehniku. Konferencēs tiekoties ar ievērojamiem nozares zinātniekiem, I.Turka uzklausījusi viedokļus, ka ES un pasaule no Baltijas valstīm sagaida nemodificētus rapšus un kviešus. Profesore aicināja pašvaldību nogaidīt septiņus līdz desmit gadus, kad zinātnieki radīs nākamo ĢM kultūraugu paaudzi. Viņa rosināja nebūt arī tumsonīgiem, sakot, ka ĢM augus nekad neaudzēsim, jo zinātne attīstās ļoti ātri un nākotnē varbūt būs zināmi vairāk ieguvumu. Pauž nodomu aizliegt ĢM augusKā atgādina Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Sauka, novads saņēmis 92 Sesavas pagasta iedzīvotāju parakstītu iesniegumu ar lūgumu novada domei attīstības plānā paredzēt un apstiprināt novadu par teritoriju, kas brīva no ģenētiski modificētiem organismiem. Tas nozīmē ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu.Likumdošana paredz iespēju pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, un novada pašvaldība nolēmusi to izmantot. Novada Domes deputāti sēdē trešdien atbalstīja nodomu noteikt aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai novadā uz pieciem gadiem.
