Rīt Svētes skolas 180 gadu jubilejā vīsies vēsturisku atmiņu ceļš..
180 gadu! Tik ilgs ir Svētes pamatskolas noietais ceļš, kura spilgtākajās «pieturvietās» šo sestdien tiks aicināti atgriezties skolas jubilejas dalībnieki. «Ceļš patiesi ir garš, taču vērtības – cilvēcība, mīlestība, cieņa, draudzība –, ko akcentēsim arī pasākumā, paliek nemainīgas. Ko centās iemācīt laikā, kad deva līdzi cibiņu ar sviestu un laida skolēnu uz visu nedēļu, to arī patlaban, kad mobilais telefons ir viens no svarīgākajiem aksesuāriem,» absolventus un skolas bijušos darbiniekus ceļojumā cauri vēsturei sauc direktore Inga Jansone.
Trīs veidu kartes
Lai ceļojums izdotos aizraujošs un spilgts, visa skolas saime ir krietni pastrādājusi, izzinot un atjaunojot skolas vēstures materiālus, veidojot planšetes un trīs veidu – Jelgavas novada, Latvijas un pasaules – kartes, kur Svētes pamatskolas savējie tiks aicināti atzīmēt savu mājvietu.
«Muzejs patlaban atrodas mazā telpā, bet tajā ir daudz vērtību, par kurām gādā skolas absolvente un ilggadējā skolotāja Dita Kravale. Sākot no senā skolas sola, ko vilksim ārā, slaucīsim putekļus un liksim foto stūrīti, līdz padomju laika atribūtikai – bungām, kaklautiem. Šķiet, ka arī kāds formas tērps ir saglabājies. Ļoti daudz izdarījām projektu nedēļā, kad skolēni intervēja vecākus un vecvecākus, kas šeit mācījušies. Apbrīnojām vienu vecmāmiņu, kurai jau vairāk nekā 80 gadu. Viņa bija atcerējusies ne tikai skolotāju, bet pat pavārītes vārdu un uzvārdu un zināja stāstīt, ka, piemēram, izlaidumā skolēni bijuši tautas tērpos. Vesels notikums, par ko domāt un atcerēties!» cilvēcisko ieguvumu min direktore.
Kartupeļu lauki un ekskursijas
Savas atmiņas ir arī piecām skolotājām, kas pašas reiz sēdējušas Svētes skolas solā.
«Skolas laiks man palicis atmiņā ne tik daudz ar mācību procesu, bet ārpusskolas pasākumiem. Piemēram, mūsu laikā bija jāstrādā kolhozā – lasījām akmeņus, vācām bietes, rakām kartupeļus, ko turpat lauka malā ugunskurā varēja arī uzcept. Vasarā bija arī izmēģinājuma lauciņi. Nebija nemaz tik slikti – kolhozā varēja nopelnīt kādu naudiņu, kā arī brīvpusdienas un klases ekskursijas. No ceturtās līdz astotajai klasei mūs audzināja skolotāja Lonija Rieksta. Viņa šīs ekskursijas bija izdomājusi līdz pēdējam sīkumam. Arī ar visu nakšņošanu,» atceras sākumskolas skolotāja un 3. klases audzinātāja Ilga Lipšāne. Viņas stāsts Svētes pamatskolā ievijies paaudzēm. Šeit ne tikai teju visu pedagoģijā pavadīto laiku strādājusi pati, bet arī viņas mamma Mirdza Bratkus. Tāpat Svētes skolu beiguši visi četri Ilgas bērni, un patlaban 1. klasē mācās viņas mazmeita, nemaz nerunājot par to, ka Ilgas vīrs ir klasesbiedrs Ainars, ar kuru salidojumā dejot valsi.
Savu Svētes skolasbiedru apprecējusi arī dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāja 6. klases audzinātāja Dace Roznere. Viņu uz pedagoģijas pusi pavirzījis ģeogrāfijas skolotājs Arnolds Krasts, kurš radījis vīziju, ka «ģeogrāfi ļoti daudz zina un viņiem ir plašas iespējas ceļot». «Man ļoti palikusi prātā Vilces grava un Zaķu pļava, kur notika trīs dienu tūrisma salidojumi. Tāpat regulāri braucām uz orientēšanās sacensībām «Magnēts»,» pedagogu spēju virzīt un vest novērtē Dace.
Savukārt sākumskolas skolotājai un 4. klases audzinātājai Rutai Sproģei visspilgtāk atmiņā ieķēries, kā toreiz Ļeņingradā ekskursijas laikā bez mobilajiem tālruņiem un interneta puse klases nomaldījusies, bet ar direktora dēla palīdzību veiksmīgi atradusies. Taču skriet uz lidmašīnu nācies, kā redzēts dažā labā spriedzes filmā.
Vairs nesūta «pāraudzināt»
Skolas šodienu veido 130 skolēnu, 111 bērnudārznieku un pussimts darbinieku lielā saime. «Mēs ļoti augam. Īpaši pirmsskola, kuras ēka ar pašvaldības atbalstu un ES līdzekļiem izveidota par gaišu, modernu un ērtu mācību vidi. Tajā gan vieta ir 80 bērniem jeb četrām grupām, tāpēc piekto esam iekārtojuši skolas daļā, kur šogad arī sāksies renovācija,» par gaidāmajām pārmaiņām priecājas direktore, piebilstot, ka bērndārznieki lielākoties ierodas no Svētes un tuvējiem pagastiem. Pilsētniekiem jau tiekot atteikts vietu trūkuma dēļ.
Citādāk ir ar skolas vecuma bērniem – no Jelgavas uz mācībām Svētes pamatskolā ierodas 22 skolēni. Iemesli ir dažādi. Piemēram, vairākiem pilsētniekiem šī skola ir tuvākā mācību iestāde, bet vecākus saista individuālā attieksme, kas raksturīga lauku skolām. Pagājis laiks, kad uz laukiem sūtīja «pāraudzināt». «Nu jau daudzās skolās ir licencētas atbalsta programmas. Arī mums ir tādas, piemēram, bērniem ar valodas un mācīšanās traucējumiem. Atbalsta personāls ir virziens, kurā mēs ļoti strādājam. Ar lielu pašvaldības atbalstu mums ir visi atbalsta speciālisti – pilnas slodzes psihologs, logopēds, speciālais un sociālais pedagogs, kā arī medicīnas māsa. Svarīgi pēc iespējas ātrāk pamanīt katra iespējamās problēmas un risināt tās. Tāpat pielāgoties bērnu spējām, vajadzībām un dabas dotām dāvanām un attīstīt tās – ne visi būs matemātikas ģēniji!» par Somijas modelim līdzīgu pedagoģiju iestājas I.Jansone.
Dodas arī uz pilsētu
Tas attiecas arī uz spējīgajiem un talantīgajiem skolēniem, kādu Svētes skolā nav mazums. «Ir arī tendence, ka pēc sestās klases spējīgākie aiziet uz pilsētas ģimnāzijām. Taču tāpēc klases nepaliek pustukšas, un pa kādam arī atgriežas, jo nevar iedzīvoties lielajā kolektīvā. Priecājamies par mūsu skolēnu panākumiem pilsētā. Tāpat ļoti patīkami ir, piemēram, saņemt pateicību no Spīdolas ģimnāzijas par labi sagatavotiem audzēkņiem,» atzīst direktore.
Uz pilsētu daudzi dodas arī tāpēc, lai dejotu «Jundas» kolektīvos vai «Vēja zirdziņā», mācītos mūzikas skolā un trenētos kādā sporta veidā. Taču arī skolas interešu izglītības kolektīvi ir piepildīti. Tā 1.–2. un 3.–5. klašu audzēkņi aicināti apmeklēt Aldas Skrastiņas vadīto tautas deju kolektīvu, meitenes var dziedāt ansamblī pie Daigas Gorbunovas, bet visiem durvis vaļā ver dramatiskais kolektīvs (Nelda Ķikute) un vizuālās mākslas studija, kur Andras Kurgas vadībā skolēni arī apglezno zīdu un filcē. Skolā darbojas arī sporta un florbola pulciņi.
Savukārt otrdienās un ceturtdienās pēc pulksten 15 skolas gaiteņiem un klasēm jākļūst tukšām un klusām, jo telpu piepilda Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas audzēkņi. Arī dienā, kad skolā viesojas «Ziņas», visi staigā teju uz pirkstgaliem un runā pieklusinātā balsī, jo neklātnieki kārto centralizēto eksāmenu latviešu valodā.
«Tas arī vienīgais laiks, kad mēs satiekamies, bet sadzīvojam mēs ļoti labi,» uz lielo satikšanos, atmiņām un sirsnību rīt visus vēlreiz aicina direktore.
Svētes pamatskola
◆ Dibināta 1836. gada oktobrī. Bērnus skolā sūtīja no 12 gadiem. Katrs pagasta iedzīvotājs skolas uzturēšanai gadā maksāja 60 kapeiku. Par skolas apgaismošanu bija jārūpējas bērnu vecākiem un jādod līdzi uz skolu sešas mārciņas smagu sveci. Skolā strādāja viens skolotājs. Vecā skolas ēka, kur kādreiz atradās kopsaimniecības «Svēte» ēdnīca, bija celta no māla, ar maziem logiem.
◆ 1897. gada jūlijā ekspluatācijā tika nodota jaunuzceltā skolas ēka divos stāvos – tagadējais vecais korpuss.
◆ 1958. gadā tika uzcelta skolas internāta ēka, savukārt 1960. gadā – skolas sporta zāle. 1966. gadā veikta skolas ēkas rekonstrukcija, piebūvējot 3. stāvu. 2007. gada 22. janvārī svinīgi tika atklāta jaunā pamatskolas piebūve un sporta halle, bet 2014. gada 1. septembrī – jaunā pirmsskolas ēka.
◆ Kopš 1836. gada skolai bijuši desmit skolas pārziņi un direktori. No 1989. gada līdz 2012. gadam skolas direktora amatā bija Edmunds Misevičs. Patlaban skolu vada Inga Jansone.
