121 pilsētas un novada iedzīvotājs šonedēļ saņēma Barikāžu piemiņas zīmes par tām janvāra dienām, kas latviešu tautai ir, bija un būs nozīmīgas
Šis apbalvojums ir vienīgais valstī, kuru pasniedz arī pēc cilvēka nāves. Šoreiz apbalvojumus saņēma 11 drošsirdīgo jelgavnieku un novadnieku bērni un citi tuvinieki. Piemiņas zīmes un atzinības rakstus pasniedza rakstniece un Barikāžu piemiņas dienas zīmes valdes locekle Marina Kosteņecka. Atceroties laiku pirms gandrīz 20 gadiem, elejnieks Gundars Nordmanis atzīst, ka izjūtas ir divējādas: «Reizē esmu lepns un arī ne – paši jau savu valsti vien veidojam!» Viņa pienākumos ietilpa organizēt gan cilvēkus, gan tehniku, ko transportēt uz Zaķusalu. «Apzvanīju visu pagastu, cilvēki reaģēja dažādi – bija, kas piekrīt, un bija tādi, kas zināja, ka tur šaus, un sauca mani par traku! Rokā dabūju arī traktoristu tikko no kāzām, jaunā sieva bija ļoti dusmīga, bet tehniku un braucējus vajadzēja,» 13. janvāra priekšvakaru atceras G.Nordmanis. No Elejas katru dienu ar autobusiem uz Rīgudevusies jauna cilvēku grupa, kas nomainīja galvaspilsētā esošos, jo mājās nekas neapstājās – saimniecības un lopi bija jākopj, vajadzēja paspēt visu.