Vakar Meža kapos, godinot 1919. gada atbrīvošanas cīņās kritušos Latvijas armijas karavīrus, lāpu gaismā pulcējās pilsētas un rajona pašvaldības pārstāvji, kā arī zemessargi, jaunsargi, policisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Vakar Meža kapos, godinot 1919. gada atbrīvošanas cīņās kritušos Latvijas armijas karavīrus, lāpu gaismā pulcējās pilsētas un rajona pašvaldības pārstāvji, kā arī zemessargi, jaunsargi, policisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pilsētas un rajona vadītāji nolika ziedus arī pie Lāčplēša pieminekļa.
Pusdienlaikā pirms piemiņas brīža Meža kapos Jelgavas jaunsargu grupa komandiera Dzintara Zapelsona un vēsturnieka Andra Tomašūna vadībā devās pa Jelgavas atbrīvošanas cīņu vietām. Braucēji bija gandarīti, ka labi sakopts ir gan piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem pie agrākās Skuju skolas (Cenu dzelzceļa pārbrauktuves), gan piemineklis Latvijas Kara skolas kadetiem pie Vareļu mājām Iecavas ceļa malā. Sliktāk izskatījās piemineklis pie Tušķu dzelzceļa pārbrauktuves, kur 1919. gada 20. novembrī tika nolaists no sliedēm bermontiešu bruņuvilciens. Tur ekskursantiem domātā taciņa gar dzelzceļa malu bija pajukusi, tādēļ iznāca iet pa sliedēm. Jaunieši disciplinēti un uzmanīgi klausījās A.Tomašūna stāstījumu un pie pieminekļiem nolika ziedus.
Dz.Zapelsons «Ziņām» stāsta, ka līdzīgus braucienus, ko var saukt arī par vēstures mācību stundām brīvā dabā, jaunsargiem rīko katru gadu. A.Tomašūns piebilst: «Dažkārt izskan pārmetumi, ka mums trūkstot patriotisma. Skolotāji un vecāki bieži aizbildinās, ka īsti nezinot, kur atrodas mūsu brīvības cīņu pieminekļi, nedz arī pašu vēsturi. Taču jaunsargiem šī audzināšana ir atzīstamā līmenī. Pats kopā ar saviem skolēniem Jelgavas rajonā esmu izmēģinājis sešus velomaršrutus, kas lielā mērā stāsta arī par atbrīvošanās cīņām.»