Tradicionāli 14. martā, pieminot Latvijas pirmo prezidentu Jāni Čaksti, pie viņa pieminekļa Jelgavas centrā pulcējās Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvji un viņu domubiedri, kas vairākumā pārstāvēja Nacionālās apvienības politiķus.
“Es šo dienu saucu par piemiņas un pārdomu dienu. Pēc ziedu nolikšanas pie pieminekļa mēs dodamies uz Jelgavas Latviešu biedrības biroju, kur runājam par gaidāmajām aktivitātēm,” teica biedrības priekšsēdis Paulis Rēvelis. Viņš elektroniskā pasta vēstulēs aicinājis uz šo piemiņas brīdi daudzus. Uz vēstuli atbildējusi arī prezidenta J.Čakstes mazmazmeita Kristīne, kas pašlaik atrodas Lietuvā, taču domās ir kopā ar piemiņas brīža dalībniekiem. Runājot par dalībnieku politisko orientāciju, P.Rēvelis uzsvēra, ka šis nav vienas partijas pasākums. “Pēc atmodas laikiem par politiku esmu aģitējis divas reizes – kad bija referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un kad vajadzēja balsot par to, vai būtu vajadzīga otra valsts valoda,” piebilda P.Rēvelis.
Pirmais Latvijas Valsts prezidents J.Čakste ir dzimis 1859. gada 14. septembrī tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā. Jelgavā viņš sāka iet skolā, te arī atgriezās pēc jurisprudences studijām Krievijā un kļuva pazīstams kā sabiedriski darbīgs vīrs. Jelgavā dzīvoja viņa ģimene un dzimuši visi deviņi J.Čakstes un viņa sievas Justīnes bērni. 1922. gadā
J.Čaksti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Šajā amatā viņš bija līdz savai nāvei 1927. gada 14. martā. Toreiz J.Čakstes piemiņa tika godināta ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.
