Godinot Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti, tradicionāli 14. martā, viņa nāves dienā, pie pieminekļa ziedus nolika Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki. «Gan prezidenta dzimšanas, gan arī nāves dienā mēs sanākam kopā un runājam par dzīvi,» saka biedrības priekšsēdis Paulis Rēvelis.
Lielākoties pensionāri, darbīgi ļaudis ar sirmām galvām bija atraduši brīvu brīdi 14. marta pusdienlaikā, lai pienāktu pie Jāņa Čakstes pieminekļa. «Domāju, ka ne divdesmitajos trīsdesmitajos gados, ne arī vēlāk šāda Jāņa Čakstes piemiņas diena netika ievērota. Taču mūsu biedrībai Čakste ir kā tēvs un kopš 2004. gada marta, kad Jelgavā jau bija atklāts Čakstes piemineklis, mēs šo datumu atzīmējam,» «Ziņām» teic P.Rēvelis. Pasākumā piedalījās šīs tradīcijas rosinātājs Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš atgādināja, ka J.Čakste bija ne tikai izcils politiķis, bet arī ģimenes tēvs, kurš kopā ar kundzi Justīni strādāja, lai visi viņu bērni izaugtu par izglītotiem cilvēkiem.
Latvijas pirmais prezidents dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā. Studējis jurisprudenci, strādājis par advokātu Jelgavā. No 1897. līdz 1901. gadam vadījis Jelgavas Latviešu biedrību.1906. gadā ievēlēts pirmajā Krievijas Valsts domē. Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojies Latvijas bēgļu apgādē un vēlāk iesaistījies Latvijas valsts dibināšanā. 1922. un 1925. gadā pirmā un otrā Saeima J.Čaksti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Miris 1927. gada 14. martā.
