Pieminot 1919. gada sarkanā terora upurus, šodien pulksten 19 Jelgavā, Zemgales prospektā pie baltā krusta, kur apbedīti Jelgavas cietumā nogalinātie jelgavnieki, notiks piemiņas brīdis, ko rīko Latvijas Brāļu kapu komiteja.
Piemiņas pasākuma rīkotājs Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvis Aldis Hartmanis stāsta – fakti, ka 1919. gada janvārī, februārī un martā Jelgavas cietumā sarkanie nogalināja 140 cilvēku, kas lielākoties bija baltvācieši, kā arī to, ka 19. martā Jelgavu no sarkanajiem varmākām atbrīvoja nevis nacionālā armija, bet landesvērs, lielā mērā noklusēti arī ulmaņlaikos. A.Hartmanis to skaidro ar to, ka sarkanajam teroram kā atriebība sekojis baltais, kad vācieši nogalināja latviešu komunistus un sarkanarmiešus. Taču baltā terora apmēri esot bijuši mazāki. 1921. gadā Jelgavas upuru pārbedījuma vietā Jāņa baznīcas kapos baltvācu organizācijas uzlika pieminekli, taču to padomju okupācijas vara pēc Otrā pasaules kara iznīcināja. 1998. gadā pēc jelgavnieka Aleksandra Krūmiņa ierosinājuma pārapbedījuma vietā, kur guļ arī viņa vecāmāte farmaceita Pētera Dučkena sieva, kā arī citi zināmi un nezināmi latvieši un baltvācieši, Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Jelgavas nodaļu uzlika balto krustu ar uzrakstu, kas tur stāv vēl joprojām. «Ilgu laiku pie baltā krusta nekādi pasākumi nav notikuši. Mēs nemākam, varbūt baidāmies godināt mūsu tautas un citu tautu varoņus un upurus,» spriež A.Hartmanis. Piemiņas pasākumā ar stāstījumu par tā laika notikumiem uzstāsies vēsturnieks Andris Tomašūns, aicināti arī garīdzniecības un Vācijas vēstniecības pārstāvji.