25. oktobrī apritēja deviņdesmit pieci gadi no dienas, kad Pirmā pasaules kara vēsturē pirmajā kaujā izgāja latviešu strēlnieki, apturot vāciešus Rīgas pievārtē.1915. gada rudenī vācu karaspēka vienības jau atradās 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Cīņā par Rīgas aizstāvēšanu pirmā no Olaines uz Tīreļpurvu 22. oktobrī kājām devās 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljona 3. rota praporščika Pētera Dardzāna vadībā. Pretī nezināmajam izgāja 12 virsnieku, 819 strēlnieku un apakšvirsnieku ar četriem ložmetējiem un 40 zirgiem. Pēc deviņu nedēļu nepilnīgām apmācībām tos steigā nosūtīja uz fronti, kas vēl nebija pilnīgi izveidota. Abu karojošo pušu karavīri apmetās skuju būdās vai tuvējās viensētās. Vācieši, izmantojot augstākas vietas, sāka savu nocietinājumu izbūvi. Latviešu strēlnieki apmetās Dzilnās.23. oktobra vakarā kā papildinājums ieradās 1. Daugavgrīvas bataljona 2. rota poručika Pētera Būriņa vadībā, kas apmetās Krastiņos. Abām rotām, savstarpēji mainoties, bija jāveic izlūkošana aptuveni pusotru kilometru no Kraslovsku mājām.25. oktobrī vācieši no sava atbalsta punkta Mangaļos izsūtīja 16. landšturma bataljona pastiprinātu patruļu uz Kraslovskiem, kur šajā laikā atradās abas latviešu strēlnieku rotas. Vācu frontālo uzbrukumu 2. rotai apturēja 3. rotas karavīri praporščika Jāņa Šņukas vadībā. Strēlnieku krustugunīs krita seši, tika ievainoti septiņi, bet gūstā saņemti divi vācieši. Zaudējumi bija arī Rīgas aizstāvju pusē. Pirmie dzīvības zaudēja 2. rotas strēlnieki Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavens. Viņiem pēc nāves piešķīra jefreitora dienesta pakāpi un 4. šķiras Svētā Jura Krustu. 28. oktobrī kritušos apbedīja Ķeizermežā aristokrātiskajos Doma un Pēterbaznīcas kapos, tā liekot pamatus mūsu tautas svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem. Kaujā ievainoja sešus 2. rotas strēlniekus. No gūtajiem ievainojumiem strēlnieku hospitālī pie Tīreļu-Antiņu mežsarga mājas mira 2. rotas strēlnieks Kārlis Birkjānis, kuru apbedīja līdzās esošajos strēlnieku kapos, kur katru gadu pirmajā janvāra svētdienā godinām kritušo varoņu piemiņu.Vietā, kur krita pirmie latviešu strēlnieki, pateicoties latviešu strēlnieku piemiņas vietu un kauju apzinātāja Voldemāra Birznieka darbībai, uzcelts mūsu zemes sarkanā laukakmens piemineklis.Lai godinātu visu zināmo un nezināmo Pirmā pasaules kara kaujās kritušo karavīru atceri, Ziemassvētku kauju muzeja «Mangaļi» vadītājs Dagnis Dedumietis, kura vadībā šovasar izraktas 20 karavīru mirstīgās atliekas, organizē to svinīgu pārbedīšanas ceremoniju. Tā notiks 27. oktobrī pulksten 13 Peitiņu kapos, kur pārbedīs vienu 11. Sibīrijas pulka, 18 nezināmus cariskās Krievijas armijas strēlniekus un vienu vācu karavīru. Ap pulksten 14 dosimies pie trīs pirmajā kaujā kritušo latviešu strēlnieku pieminekļa pie kādreizējām Kraslovsku mājām.
