Pagājuši jau trīs mēneši kopš lopu ziemošanas perioda sākuma. Taču priekšā vēl ir gara ziema, kad mājlopu labsajūta lielā mērā atkarīga no saimnieka rūpēm.
Pagājuši jau trīs mēneši kopš lopu ziemošanas perioda sākuma. Taču priekšā vēl ir gara ziema, kad mājlopu labsajūta lielā mērā atkarīga no saimnieka rūpēm.
Katram saimniekam vispirms jāpārlūko lopu mītnes, lai tajās būtu atbilstošs mikroklimats. To ir grūti noregulēt, ja vienā telpā atrodas dažādu sugu dzīvnieki. Govīm un jaunlopiem nav vajadzīga karsta telpa, pietiek no 5 6 līdz 12 14 siltuma grādiem.
Ja telpā pastāvīgi ir vēsāks, dzīvnieki pie šiem apstākļiem pierod un tiem pielāgojas. Galvenais, lai mītne būtu sausa, bet stāvvieta kārtīgi pakaisīta, dienā govij ierēķinot trīs četrus kilogramus pakaišu. Govīm svarīgāka ir gaisma, bet pats galvenais ir svaigs gaiss. Ja kūtī nav karsts, intensīvāk notiek vielmaiņa un govs vairāk ēd un līdz ar to ražo vairāk piena.
Aplēšami barības resursi
Saimniekam jāpārrēķina arī esošais lopbarības budžets. Ja barības ir maz, tā izēdināma taupīgi, lai pietiktu līdz pavasarim. Jāatceras, ka uzglabāšanas gaitā, pat ļoti labos apstākļos, līdz 20 procentiem zūd tā barotājvērtība, bet karotīna daudzums samazinās pat līdz 60 procentiem. Siens govij būtu jādod tik, cik tā spēj apēst. Ja lopbarības kvalitāte ir apmierinoša, govs sausni spēj uzņemt tikai 1,5 procentu apmērā no savas dzīvmasas. Ja kvalitāte ir teicama, sausnes uzņemšana palielinās līdz 2 2,5 procentiem no govs dzīvmasas.
Būtiska nozīme ir kokšķiedras daudzumam. Ja siena kvalitāte ir sliktāka, kokšķiedras daudzums tajā palielinās (pat līdz 35 40 procentiem).
Ja kokšķiedras sausajā barībā ir par daudz, palēninās tās virzīšanās pa gremošanas traktu, dzīvniekam zūd ēstgriba un pazeminās produktivitāte. Lai konkrētā saimniecība varētu uzzināt barības līdzekļos esošo vielu saturu, zemnieki lopbarības ķīmiskās analīzes var veikt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes agronomisko analīžu zinātniskajā laboratorijā.
Ēdienkartes papildināšana
Ja govīm izbaro tikai rupjo barību, tās nesaņem enerģiju viegli sagremojamu ogļhidrātu veidā. Tāpēc barības devas jāpapildina ar skābbarību, lopbarības saknēm vai cukurbiešu graizījumiem, kā arī koncentrēto barību. Lielāku izslaukumu gadījumā proteīna nodrošināšanai spēkbarības maisījumā vēlams iekļaut zirņus, pupas, soju (līdz diviem kilogramiem) vai linsēklas (līdz vienam kilogramam), vai rapsi līdz puskilogramam dienā. Šo barības līdzekļu kilograms satur 170 330 gramus sagremojamo proteīnu.
Elejas pagasta zemnieku saimniecība «Jūsmas» jau vairākus gadus barības devās iekļauj pašu audzētās lopbarības pupas. A.Tiščenkovs pupas piedāvā iegādāties arī citiem zemniekiem.
Ja izslaukums pārsniedz 25 kilogramus dienā, koncentrēto barību nevar izēdināt tikai vienā vai divās reizēs. Govs jāēdina biežāk. Uzņemot lielas spēkbarības devas vienā barošanas reizē, govs spureklī krītas skābums un organisms nevar izmantot uzņemto barību. Līdz ar to netiks iegūti arī plānotie izslaukumi. Ja tiek izbaroti cukurbiešu graizījumi, to deva dienā nedrīkstētu pārsniegt 20 kilogramu. Turklāt papildus obligāti vajadzīga fosforu saturoša minerālbarības piedeva.
Barība ir sabalansējama
Govju barības devu sabalansēšanu vajadzētu veikt gan lielākos, gan mazākos ganāmpulkos. Rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā ir izstrādāta datorprogramma govju un cūku barības devu sabalansēšanai. Zemniekiem nepieciešams iesniegt datus par govju produktivitāti un pašlaik izbarotajiem barības līdzekļiem. Mēs savukārt sniegsim ieteikumus par vēlamajām izmaiņām barības vielu sabalansēšanā. Tālrunis sadarbībai 50555.
