Viena no pasaules vēsturē pretrunīgākajām personībām ir itāļu izcelsmes grāfs Kaliostro. Viņu dievināja Eiropas aristokrātu namos un vienkāršie pilsoņi, ienīda katoļu baznīca, kritizēja dabas zinātne.
Viena no pasaules vēsturē pretrunīgākajām personībām ir itāļu izcelsmes grāfs Kaliostro. Viņu dievināja Eiropas aristokrātu namos un vienkāršie pilsoņi, ienīda katoļu baznīca, kritizēja dabas zinātne. Viņam piedēvēja brīnumārsta, gaišreģa, alķīmiķa spējas, tajā pašā laikā daudzi aprakstījuši viņu kā avantūristu, krāpnieku, pat Sātana iemiesojumu.
«Dievišķais» grāfs Kaliostro dzimis 1743. gadā Palermo. Pēc vispārpieņemtas versijas viņa īstais vārds bija Džuzepe Balzāmo, bet Kaliostro vārdu viņš pieņēma pēc krustmātes nāves. Tomēr vairāki viņa ideju piekritēji uzskatīja, ka Dž.Balzāmo bija pavisam cita persona, jo viņa amorālais dzīvesveids nesaskanēja ar liecībām par grāfa plašajām zināšanām un tikumisko apgaismību.
Džuzepe Balzāmo – kauslis un spēlmanis
Džuzepe Balzāmo pirmo izglītību ieguva klosterī, tomēr Svēto Rakstu pētīšana viņu nesaistīja. Viņš aizmuka Sicīlijas kalnos, kur kādu laiku bija pat mazgadīgo bandas vadonis. Par sodu dēkaini aizsūtīja uz nomaļo Kaltadžirones klosteri, kur viņš nonāca veca aptiekāra aizbildniecībā. Ar patiesu aizrautību aptiekāra māceklis uzkrāja ķīmijas un medicīnas zināšanas. Taču ilgi viņš nespēja sadzīvot ar dievbijīgajiem mūkiem, atkal aizbēga no klostera un atgriezās dzimtajā Palermo. Šeit viņa glezniecības un mākslas studijas mijās ar ielu kautiņiem un kāršu spēli. No kāršu spēles meistariem Kaliostro iemācījās manipulēšanas mākslu, no kāda ceļojoša aktiera vēderrunāšanas mākslu.
Kopā ar hipnozes meistaru apceļo pasauli
26 gadu vecumā Kaliostro jau bija apceļojis Ēģipti, Mazāziju, Dienvidu un Rietumeiropu, bieži mainīdams vārdu. Mezīnā Kaliostro sastapa vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem savā dzīvē ārstu, ķīmiķi, juvelieri, hipnozētāju Altotasu. Abi noslēpumainie dēkaiņi devās uz Ēģipti, kur Altotass iepazīstināja Kaliostro ar Senās Ēģiptes kultūras un reliģijas ezoterisko pusi, kam bija īpaša loma tālākajos grāfa garīgajos meklējumos. Te Kaliostro esot iemācījies daudzus alķīmijas brīnumdarbus kā parastu buraudeklu pārvērst smalkā brokātā, kā, vecu naglu iegremdējot īpašā šķidrumā, iegūt zeltu. No Altotasa Ka-liostro apguva cilvēka psiholoģiju un paplašināja savas medicīnas zināšanas, iepazina dārgakmeņu un metālu sakausējumu īpašības. Tālāk viņu kopīgais ceļš caur Arābijas un Rodas salu aizveda uz Maltu, kur viņi iepazinās ar lielmeistaru Pierto, pazīstamu 18. gs. ķīmiķi. Lielmeistars Pierto iepazīstināja ar savas pazemes laboratorijas noslēpumiem. Pierto un Altotass Maltā mīklaini pazuda, bet Kaliostro aizkuģoja uz Neapoli. Šeit viņš satikās ar otru nozīmīgu cilvēku savās gaitās, veikalnieka Feličiani meitu Lorencu, savu nākamo sievu, kas uzticīgi dalīja dēkaiņa nedrošo dzīvi.
Kaliostro – masonu ideju emisārs
Kaliostro darbība īpaši aktivizējās pēc uzņemšanas masonu ložā Londonā 1777. gadā. Masonu jeb brīvmūrnieku kustība šajā laikā Eiropā un Amerikā bija ieguvusi sevišķu popularitāti. Aizguvuši viduslaiku priviliģēto amatnieku brīvmūrnieku simboliku un rituālu formu, par savas organizācijas galveno izvirzot cilvēces apvienošanos uz kristietisma tu-vākā mīlestības principiem, respektējot ticības brīvību, masonu ložās pulcējās dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji. Masonu ideoloģijas pamatā bija ētikas pārākuma atzīšana pār dogmām, reliģijas minimālā prasība bija tikumības likumu pildīšana. Masonisma pētnieks M.Moremarko 18. gadsimtu nosauca par spirituālisko virzienu gadsimtu. Masonu vidū pastiprināta uzmanība tika pievērsta kristīgajam gnosticismam un jūdu Kabalai, pa-saules tautu mītiem, senatnes leģendām un alķīmijas zināšanām.
18. gadsimtā augstākās sabiedrības labais tonis pie-prasīja darbošanos ķīmijas laboratorijā, kas bija tāda pati izprieca kā savulaik mūzika vai literatūra. Augstākā sabiedrībā valdīja interese par filozofu akmeņu meklējumiem, jaunības eliksīriem, mirušo garu izsaukšanu u.tml. Ne velti Kaliostro ķīmijas zināšanas, medicīnas prakse un senēģiptiešu mītu pārzināšana saistīja aristokrātu uzmanību. Viņu sauca gan par izcilu brīnumārstu, ārstnieciskās psihiatrijas apbrīnojamu pārstāvi, apdāvinātu ķīmiķi eksperimentatoru.
Ne mazāk noslēpumainais portugāļu grāfs San-Žermēns (viņa patiesais vārds nav atklāts) ierosināja Kaliostro doties uz lielo iespēju zemi Krieviju, kur «kā īsti briljanti zaigo lielās Krievijas sniegi».
Jelgavā ierodas elegants ārzemnieks
1779. gada februārī Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā ieradās 36 gadus vecs, neliela auguma, eleganti tērpies ārzemnieks. Kambarkungam Kovenam viņš stādījās priekšā kā Spānijas grāfs un pulkvedis Aleksandrs Kaliostro un iesniedza ieteikuma rakstus, kas atvēra Jelgavas augstdzimušo namu durvis. Masonu kustība hercogistes galvaspilsētu bija sasniegusi jau 1754. gadā, kad tika dibināta brīvmūrnieku loža «Pie trim kronētiem zobeniem». Ložas lielmeistars bija grāfs Mēdems. Brāļi Mēdemi jau studiju gados Hallē bija sākuši nodarboties ar alķīmiju, bet 1741. gadā uzņemti masonu ložā.
Kaliostro bieži uzsvēra, ka pats ir 300 gadu vecs un viņa jaunajai, daiļajai sievai Lo-rencai jau ir septiņdesmit. Viņš tādu vecumu esot sasniedzis, lietojot īpašu jaunības eliksīru. Īpašu uzmanību grāfs veltīja hercogienes Annas Dorotejas Mēdemas māsai baronesei Elīzei fon Rekei, jo cerēja ar ietekmīgā Mēdemu nama starpniecību iegūt protekciju krievu carienes Katrīnas II galmā. Elīzes Rekes ievērību Kaliostro guva ar stāstiem par ceļojumiem, kuros uzkrātas slepenās zinības, jaunības eliksīru demonstrējumiem un apgalvojumiem, ka hercogienei Dorotejai piederošo krāšņo pērli viņš Holandē ieguvis no nederīgas, nepārdodamas pērles. Sevišķu aristokrātu dāmu sajūsmu izraisīja brīvmūrnieku ložas dibināšana, kurā varēja uzņemt arī sievietes. Kaliostro apgalvoja, ka šādu uzdevumu, pamatojoties uz seno mistēriju tradīcijām, viņam uzticējusi augstākā masonu vadība. Protams, galvenās palīdzes lomu Kaliostro tālredzīgi atvēlēja baronesei Rekei. 1779. gada 29. martā pirmie tā dēvētās Ēģiptes ložas pirmie locekļi nodeva zvērestu.
Vilces mežos meklē bagātības
Kaliostro ar sievu Lorencu bija biežs viesis grāfa Mēdema, barona Rekes, majora Korsa namā, kur laiku vadīja sarunās par spiritismu, maģiju un nekromantiju. Grāfa Mēdema sirds īpaši atmaiga, kad Kaliostro ieminējās, ka ar senču garu palīdzību iespējams atrast Vilces mežos apraktās bagātības.
Grāfu pārsteidza, cik precīzi Vilces mežus apraksta apgaismotais svešzemnieks. Kaliostro sarīkoja īpašu seansu, kurā par palīgu izvēlējās grāfa dēlēnu. Veicot ma-ģisku rituālu, mazā grāfa priekšā parādījās Vilces dārgumi «liela kaste, pilna ar zelta naudu, īpatni dzelzs rīki (maģijas instrumenti), un maza kastīte ar sarkanu pulveri». Nākamajā diena bagātību meklētāji devās uz Vilci, kur atkal ar dažādiem maģijas paņēmieniem noskaidroja apraktās mantas atrašanās vietu. Mistisku maģijas priekšrakstu dēļ Kaliostro ieteica tūlīt nerakt, bet apslēptās mantas vietu apvārdoja un iesprauda sarūsējušu naglu, lai neviens cits to neatrod.
Turpmāk vēl.
